Vakara izklaide pie TV

Vakars pie TV ekrāna ar vietējiem seriāliem ( neviens meksikāņu seriāls netur līdzi) un reklāmām - tas ir "ārprāc" kaut ko tādu izgudrot un rādīt (kulturas ipatniba). Manas topa reklāmas ir pašlaik divas- (pirmo reizi, kad redzēju domāju, ka rāda kā sniegt pirmo palīdzību bērniem kuri smok nost) viena kur mazs bērns nevar norīt klepus tableti un palīgā nāk bļoda ar rīsiem un tante, kas sit bļodā uz galvas ar irbuļiem ritmu, lai vieglāk rīt. Reklāmas jēga- bērniem dodied košļājamās tabletes, lai viegli norīt. Un otra par Manning kaķi. Tur bez vārdiem:) Noskatieties, kad ir laiks youtube 「萬寧貓 x 鄭多燕」年度巨獻 廣告全集 （仲有全球首播2014創新健康舞.  

Labi, ka ir iespēja noskatīties panorāmu, ko labu šodien Geste pavēstīs, muzikālo banku, paskatīties kā tad veicas iepirkšanās pavēlniecēm vai cik šoreiz paliks drēbes uz pakarāmā un cik nonāks sarkanajā grozā:D Lai arī esmu tālu, bet patīk atslēgt prātu ar latviešu muļķībām nevis vietejo izklaidi :). 

Okeānijas parks!

Šis ir viens no tiem parkiem uz kuru mēs noteikti dosimies velreiz. Atkal jāatkārtojās, bet ar vienu dienu ir par maz. Parkā var apskatīties un noskatīties dažādus šovus. Dzīvniekus kā pandas, pingvīnus, jūras lauvas,  aplūkot milzīgu akvāriju, kā arī adrenalīna cienītājiem izbraukt dažādās atrakcijās. Atzīšos, esmu no tām bailīgajām un nevienā atrakcijā kur ar galvu uz leju apmet pāris cilpas nebraucu :) Mazāk adrenalīna, bet skaista skata cienītājiem ieteiktu braukt ar cable car ( gaisa vagoniņu), lejā no atrakciju parka ( tas atrodas kalna augšā) braucām ar Ocean Express. Metro, kur kamēr notiek braukšana tiek simulēta zemūdens pasaule. Interesanti un aizraujoši. Šeit atkal padomāts par ģimenēm ar maziem bērniem, mums nebija ratu līdzi un nonēsāt divgadnieku nav nekāds nieks, tāpēc iznomājām ratiņus :) Te gan jāpiebilst, ka ratiņi arī noteikta skaita pieejami un tiem kam patīk ilgāk pagulēt var gadīties, ka nav ko iznomāt. Ļoti laba pelnīšanas mašīna neskaitāmie suvenīru veikali, kur kādā brīdī nofotogrāfēti sevi varēsiet paņemt līdzi atslēgu piekariņos, rāmīšos vai magnētiņos. Galvenais smile! Te arī ieteiktu paņemt savus našķus un sviestmaizes līdzi. Būs noteikti lētāk un garšīgāk! 

Izklaides iespējas ar bērniem HK.

Izklaides iespējas ir daudz, katrs var atrast sev tīkamāko- izklaides parku, pabraukt ar kuģīti, apskatīt kādu templi vai kādu no daudzaji muzejiem. Šoreiz vairāk par HK Disnejlendu. Kopā ar Okeānijas parku (Ocean Park) tie ir lielākie atrakciju parki HK. Meitām bijām jau sen solijuši aizvest un tā vienu sestdienu devāmies ceļā. Braucām ar metro, no pieturas Sunny Bay attiet speciāls Disnejlendas metro ar krēsliem ar mikijpeles galvām un rokturiem. Pirms braukšanas internetā nopirkām biļetes, lai nav jāstāv garajās rindās pie kases (pie ieejas izvietoti automāti, kur ievadi kodu un tiek izdrukātas biļetes) Salīdzinot ar Parīzes Disnejlendu, tad lieluma ziņā HK Disnejlenda ir mazāka, bet tāpat visu izstaigāt un izbraukāt ar atrakcijām pa vienu dienu ir pagrūti. Izstāvējām (nenormālu rindu) un aizgājām noskatīties uzvedumu. Visai iespaidīgi, bet monotonais troksnis kas dzirdams zālē, brīžiem likās bija skaļāks par aktieru dziedāšanu:( Ķīnieši tikai, kad guļ, laikam klusē:) Ir padomāts par bērniem, ja līdzi nav ratiņi, tad iespēja ir tos iznomāt, pie katras atrakcijas ir iespēja tos atstāt un nav jāraizējās, ka iznākot tie vairs nebūs, jo pretīm tiek izdots nr.:) Vienīgais mīnuss man bija ēšana, lai gan parkā bez popkorna un saldējuma bija arī vairākas ēstuves, nekas bērniem tā īsti pie sirds negāja. Tagad, ja brauktu ņemtu pati no mājām sviestmaizes un našķus. Kā jau ciemojoties pie princesēm tad mazajām princesēm ir iespēja piemērīt un vecākiem iegādāties visu pasaku tēlu princešu kleitas. Par lielām princesēm nav padomāts, man piemērota izmēra nebija:)

I am from the Land that sings!

Nezinu kā citiem latviešiem HK, bet uz jautājumu, vai es esmu krieviete un nāku no Krievijas, varu aizsvilties. Parasti es mēģinu noturēties un atbildu, ka esmu no Eiropas un valsti sauc LATVIJA. Lielakajā vairuma gadijumu, sejas izteiksme nemainās un saprotu, ka mēģinot skaidrot un izskaidrot diemžēl nekas tāpat nemainās - neviens nekad par šādu valsti nav dzirdejis, nerunajot par to, ka zina, kurā kontinentā tāda vispār atrodas. Kad meitenes stājās skolā un tika iepazīstinātas ar klases audzinātāju, kā viņa vēlāk atzinās, gājusi pie kartes un ilgi meklējusi valsti, jo par tādu iepriekš nebija dzirdējusi. Var jau teikt, neizglītoti cilvēki, ģeogrāfiju skolā nav apguvuši, bet Somiju, Norvēģiju un citas Eiropas valstis viņi zina. Varbūt cienijamiem Latvijas valstvīriem vajadzētu padomāt, kā reklamēt un pasaulei likt atpazīt Latviju, lai netiek tik aizvainojoši jautājumi uzdoti, vai valsts valoda ir krievu. Man prieks, ka esmu pa šo laiku vismaz dažus bērnu vecākus izglītojusi - tagad viņi zin, ka viņu bērnu klasesbiedrenes nav krievenes, bet latvietes.

 Visjautrāk man iet ar taksometru vadītājiem, pēc jautājuma uz kurieni es braukšu, seko nākamais - no kurienes es esmu. Atbildu no Eiropas, tad viņi parasti kā mazi bērni prieka un sajūsmas pilni atbild, ka uzminēšot valsti. Sajūta gluži, ka viņi būtu nokļuvuši TV šovā, parasti ar trīs Eiropas valstu nosaukšanu zināšanas beidzas un beidzot, kad pasaku no kurienes esmu, tad seko ilgs " Ahhhh, Ooooo" :)  Nenogurstoši skaidrojot (jūtos kā ģeogrāfijas skolotāja), pedējās reizes saku, ka esmu from The Land that sings :)! Jocīgi paskatās, bet vairāk jautājumi neseko.  

Par lidojošiem pūķiem, skaitli 4, lauvu dejām un sarkanajām aploksnēm!

Īpatnība ar ko es šeit sastapos bija skaitlis 4. No sākuma domāju, ka esmu kaut ko sajaukusi. Aiz trešās kāpņutelpas seko nr.5, liftā nav pogas ar 4, 13 un 14 skaitli. Izrādās ķīniešu kultūrā 4 ir nelaimīgs skaitlis, jo skaitļa izruna ir līdzīga vārdam nāve.  Otra lieta par sarkanajām aploksnēm, par tām es sāku interesēties neilgi pirms ķīniešu Jaunā gada, kad vīrs sāka viņas pirkt un mainīt naudu, lai uzdāvinātu saviem darbiniekiem. Izrādās viņas tiek dāvinātas, izrādot cieņu pret konkrētu cilvēku. Divas nedēļas ir tas laiks, kad viņas tiek dāvinātas. Es piemēram izdaliju visiem teritorijas apsardzes darbiniekiem un autobusu šoferiem ar kuriem es ikdienā pārvietojos. Naudas summa ir atkarīga no tā cik paši varat atļauties, bet nedrīkst likt naudas monētas, jābūt naudas zīmēm ( summa nevar veidot 40$) un vēlams jaunām, nelietotām. Aploksnes krāsa ir sarkana- tā simbolizē laimi, baltas aploksnes tiek pasniegtas uz bērēm. Dodod aploksni tā jādod ar abām rokām, bērni nepasniedz nevienam aploksni, bet bērniem gan tās tiek dāvinātas, lai ir laime un pārticība. Mēs savām trim meitām arī pasniedzām šādas aploksnes. Lauvu dejas jaungada laikā var redzēt diezgan bieži, lielveikalos, pasākumos vai kā mūsu gadijumā tās tika noarganizētas māju iedzīvotājiem. Ķīnieši tic, ka tas atnesīs laimi un veiksmi biznesā. Interesanti bija vērot klātienē skanot skaļam bungu troksnim, lai gan mazākai meitai bija mazliet bail un no skaļā trokšņa spieda ciet ausis. Visdīvainākā lieta, kas man liek ikreiz pasmaidīt ir ēkas ar caurumu vidū. Vai celtnieki būtu aizmirsuši aizmūrēt? Nē, tas ir saistīts ar pūķiem (lai pūķis varētu izlidot cauri:) ) un Fen Šui. Var jau teikt, priekš kam piebāzt galvu ar svešu kultūru, ievērot svešas tradīcijas. Bet ziniet, ja esmu izvēlējusies šeit dzīvot man tas liekas pašsaprotami bez savām tradīcijām un svētkiem pieņemt un svinēt vietējos. Ar to es savu latvietību nezaudēšu, bet tikai bagātināšu un paplašināšu savu redzesloku: Tās jau ir tikai dažas lietas, ko esmu uzskaitijusi. Vēsture ir ļoti sena un tradīcijas kā Jūs redzat tiek ievērotas un godinātas vēl šobrīd. 

Guči, muči :)

Sākšu ar to, ka Šopoholiķiem te būtu grūti :) Te ir pārstāvēti visi iespējamie zīmoli kosmētikas, apģērba, kurpju, rotaslietu, pulksteņu jomā. Nav lietu, ko šeit nevarētu iegādāties. Parasti man prasa, vai tie šeit ir oriģināli. Ir, viltojumus Jūs šeit neatradīsiet. Veikalā var redzēt ķīniešus ar čemodāniem, no sākuma nesapratu, ko viņi staigā pa veikaliem kā pa lidostu. Izrādās tie visi ir ķīnieši no Mainland (no kontinentālās Ķīnas), bāgātie ķīnieši, kuri atbraukuši šopingā, jo izrādās Ķīnā tu patiešām nevari zināt vai nopirktā Chanel somiņa ir tiešām Chanel:) Veikali ir stāvgrūdām pilni, visi iepērkās it kā tas maksātu dazus Eiro. Neilgi pirms Ziemassvētkiem staigājot pa centru, novēroju garu rindu, ejot tuvāk sapratu, ka visi sastājušies pie Cartier veikala durvīm, veikals tik pilns, ka visiem nepietiek vietas:) Dīvainākais ir tas, ka zīmolus pērkot visām ķīnietēm vajadzētu izskatīties kā no modes lapaspusēm izkāpušām, bet velti. Parasti lielākā daļa ir ģērbušās treniņtērpā, kājās sporta kurpes, pār plecu kāda no zīmola somiņām. Paskats dīvains, bet galvenais jau ērtums vai ne? Es pērku zīmolu kosmētiku, par drēbēm man neceļās roka maksāt astronomiskas summas, sev apģērbu pasūtu no UK mājas lapām, lai gan te ir ari Zara un H&M. Iepirkties var arī iet uz tirdziņiem, kur var ne tikai nopirkt augļus un dārzeņus, bet arī sadzīves lietas un apģērbu. Es gāju pēc apģērba, kad skolā paziņoja, ka jāierodās tradicionālajā ķīniešu apģērba. Grūti saprasties, jo retais uz tirgus runā angļu val., bet vienmēr jau pastāv žestu valoda :)

Lietas, kas man šeit pietrūkst.

Ja kāds tagad domās, ka šeit atradīs veselu sarakstu, tad man ir jāapbēdina. Pirmais un vienigais, kas ir šajā saraksta - ģimene. Mēs katru dienu sazvanamies skype, bet pietrūkst tas, ka nevari iekāpt un aizbraukt paciemoties, satikties brīvdienās. Un man tiešām nemaz nepietrūkst Latvijas klimats (te starp citu arī ir gan pavasaris, vasara, rudens un ziema) - it sevišķi, kad uzsnieg pirmais sniegs un sākās haoss uz ceļiem, kad vēlāk parasti izrādās visa nauda budžetā jau beigusies un nav par ko tīrīt ceļus. Latvijas īgno, neapmierināto cilvēku ( visi tādi nav, bet lielākā daļa), ka jājūtās gandrīz vainīgam, ka esi iegājis veikalā vai aizgājis uz kādu valsts iestādi. Teiksiet, droši vien lielas algas, cilvēki tāpēc smaidīgi, bet tā nav. Taksisti saņem HK$  9,000 ( 900 €), tīrītāji HK$ 7,641 ( 764€), trauku mazgātājs HK$ 8,948 ( 894€), pārdevējas HK$ 10,778 ( 1077,8€). Pirmajā mirklī var šķist, kas par leiputrijas valsti, līdz tādām algām LV tikai augt un augt. Dzīvokļi mazākais šeit maksā vidēji HK 10K ( 1000€) un līdz pat HK$ 80K ( 8000€) un vairāk.  Divistabu dzīvoklis šeit aptuveni HK$ 40,000 ( 4000€) maksā. Neaizmirstiet, ka jums vēl jāpaēd, jāsamaksā komunālie maks., sabiedriskais tr. jānopērk biļete un kāds apģērba gabals. Tad nu varat iedomāties, kā jūtās pārdevēja vai trauku mazgātājs HK. Starp citu, pedējā pētijuma dati liecina, ka HK ir aptuveni 1.5m cilveku, kas dzivo uz nabadzibas sliekšņa. 

Katru dienu pastaigājoties ar bērniem satiekam vecu večuku, kurš ar hloru mazgā soliņus un miskastes. Viņš katru reizi mums pasmaida un pamāj ar roku un pieļauju, ja viņam būtu angļu val. zināšanas viņš arī pajautātu, kā tad mums šodien iet. Nevajag visu novelt uz mazajām algām, bet vajag atrast dzīvē pozitīvo un priecāties par to kas jums ir, nevis īgnoties, skaust, apvainoties,(daudziem šķiet, ka citiem viss ar karoti mute ir ieliets), ja kādam iet labāk nekā Jums.

Nepietrūkst dažu cilvēku visatļautības, kuri brauc ar pēdējo range roveru vai bembi - tas nenozime, ka mašīnas var pamest pie lielveikala durvīm, invalīdu stāvvietās vai uz ceļa uzvesties kā F1 pilotam. Nepietrūkst valsts, kas netiek galā ar točkām, spaisu tirgotavām, korupciju utt., kas cīnās tikai par amatu sadalīšanu, bet cilvēki atkal un atkal paliek otrajā plānā. Bēdīgi :(

Mām, cik vēl ilgi?

Šādu jautājumu es dzirdu no bērniem šeit samera bieži. Stāvot veikalā pie kases, autobusu gaidot, stāvot rindā pie atrakcijām, gaidot ārstu, ejot ēst ārpus mājas utt. Šoreiz vairāk par pēdējo. Parasti mēs braucam uz kādu no lielveikaliem, kur izvēle paēst ir visai liela. Sākot ar ķīniešu virtuvi un beidzot ar Pizza Hut vai Subway. Lai nebūtu jāstāv ļoti ilgi rindā gaidot galdiņu, tad jau braucot mēs pasūtām galdiņu attālināti. Atkal un atkal noder mans draugs telefons ar aplikāciju, kur izvēloties konkrētu vietu, rezervējam galdiņu. Sistēma līdzīga kā pie mums poliklīnikā, bankā. Pie katras ēstuves ir tablo, kur parādās nummuri. Vienīgi, varbūt kad ārā plosās kāds taifūns iespēja uzreiz ir tikt pie galdiņa. Mēs esam liela ģimene, lai gan esam rezervējuši jau laicīgi, tāpat savas 15-25 min. stāvām un gaidām. Svētdienās esmu novērojusi, ka nāk ķīnieši ar ģimenēm ēst ( mammām, vecmāmiņām, brāļiem, māsām utt.) un tad pie liela galdiņa ir visai grūti tikt. Te ļoti labi var trennēt pacietību, nekas uzreiz nav dabūjams un būs jāpastāv kādu laiku rindā :)

No domestic helper?

Dzīvojot HK agri vai vēlu sastopies ar jautājumu par " meidām". Kas tās tādas? Meidas jeb foreign domestic helpers sauc mājkalpotājas, bet izņēmums ir tāds, ka viņas dzīvo pie darba devēja mājās. Mūsu dzīvoklī ir arī atsevišķa telpa ( mazāka par vismazāko wc kādu varat iedomāties) mājkalpotājai. Ja viņa dzīvotu pie mums, tad šī istaba skaitās tīrais luksus,  jo daudzi ķīnieši pārbūvē tualetes telpas ( atdalot ar starpsienu) un ierīko tur viņai istabu. Vai ir dzirdēti vēl trakāki gadījumi, kad liek virtuvē uz flīzēm uz matrača gulēt. 

Tātad, ja esat nolēmuši nolīgt mājkalpotāju, jums jābūt HK rezidentam ar ienākumiem ne mazākiem kā 15.000 HK$ mēnesī, jānoslēdz līgums uz diviem gadiem, jāmaksā alga ne mazāka kā 4,010 HK $ mēnesī, jāapdrošina, jānodrošina ar ēdamo, ja neatļaujat ēst savu ēdamo, tad papildus jāizsniedz 920 HK$ mēnesī par ēdamo. Svētdienas ir brīvdienas un 1x gadā atvaļinājums. :)

Es Latvijā tiku pati ar visu galā un šeit atbraucot pat neapsvēru iespēju pieņemt un dzīvot ar svešu cilvēku kopā. Bet ziniet, pēc n-tā jautājuma, no ķīnietēm (parasti es viņas satieku skolas pagalmā, kad gaidu bērnus no skolas) kā tad man iet un ko es daru (vispār ziņkārība ir liela:)) un pastāstot ko es visu dienu daru, ka tīru māju, gatavoju ēst un ar bērniem vakarā vēl lieku puzles. Parasti ar lielu sāpju izteiksmi sejā, :"No domestic helper?" :D  Un palasot forumus no ārzemniecēm, ko lai iesāk, jāatgriežās mājās un domestic helpers jāatstāj HK. Pašām jātīra, jāgludina, jāpieskata vēl bērni. Nu tiešām traki! Vai tad es sliktāka? Arī es būtu pelnijusi lupatu likt nost un pievērsties garīgām lietām, sevis meklēšanai, izzināšanai. Tad nu sāku pētīt sludinājumus, izvēle ir starp filipīnietēm (vispopulārākās), indonēzietēm, malaizietēm, šrilankietēm, precētas, neprecētas, vecas, jaunas. Gudrāks nepaliksi, sāku vērot uz ielas, viņu uzvedību, autobusā kādas izskatās, cik tīras. Un ziniet, lai es viņas ielaistu savās mājās, ļautu gludināt drēbes, gatavot ēst vai pieskatīt savus bērnus. Nu nē! Kāpēc? Pirmkart, pilnigi svešs cilveks. Talak - man nav pārliecības par viņu tīrību, ja cilvēks var sēdēt visu dienu uz ielas ( svētdienās, savās brīvdienās viņas parasti dodās uz savām pulcēšanās vietām) ēst, dzert, dejot, parunaties un pēc tam nākt uz mājām un ķerties pie ēst gatavošanas, mājas tīrīšanas..... Visur ir izņēmumi un es ticu, ka arī ir kāda meida, kas ir ļoti tīrīga, kārtīga un rokas mazgā biežāk kā es, bet kamēr es tādu nezinu, tad grīdu mazgāju ar prieku un ķīnietēm es varu tikai teikt "Ah, you dear. You have a domestic helper :) 

Šurp grāmatas uz skolu. Es būšu teicamnieks!

Kā trīs bērnu mammai man b.d. un skolas jautājums bija ļoti aktuāls. Tā ir viena no lietām ar kuru b.d. un skolēnu vecāki saskaroties var palikt ar sirmiem matiem un tukšām kabatām. Vispirms par b.d., tie visi ir maksas un rindas ir ļoti garas (līdzīgi kā LV) B.d. HK var sākt apmeklēt no 3g. vecuma.  Katram ir jāiztur intervija un jāiesniedz CV, droši vien daudziem rodas jautājums, ko tāds divgadnieks var labu pastāstīt intervijā, vai ko vecāki var CV uzrādīt. Intervijā vairāk tiek skatīts, cik drošs ir bērns, komunikabls un patstāvīgs, bet CV vecāki parasti norāda, kādus pulciņus bērns ir apmeklējis ( jo vairāk, jo lielāka iespēja bērnam tikt b.d.) Tāpēc, kā bērns sāk staigāt, tā ātri uz pulciņiem :)

Jaunākā meita b.d. gaitas šeit uzsāks septembrī, izvēlēties varēja starp rīta grupiņu, pēcpusdienas vai pilna laika ( no rīta līdz vakaram). Rīta grupiņa no 9.00- 12.30 un otra grupiņa no 12.30-15.30. Pusdienas var pasūtīt, lai atved, vai pašam pusdienas dot līdzi. No 5-6 gadu vecuma HK bērni sāk iet skolā.

HK eksistē trīs veidu skolas: valsts skolas, valsts subsidētās skolas un privātās internacionālās skolas. Valsts skolas ir bezmaksas un pieteikšanās rindas nav garas, bet lielākoties skolēni līdzīgi kā pie mums tiek uzņemti pēc reģistrētās dzīvesvietas. Apmācību valoda ir Cantonese (tradicionala ķīniešu val.) un angļu valoda.

ESF( Englisch Schools Foundation) skolas subsidē HK valdība, lai nodrošinātu izglītību angļu valodā skolniekiem, kuri nerunā ķīniešu val. Šajās skolās tiek īstenots Britu izglītības standarts, rindas ir ļoti garas ( pat 3 un vairāk gadi ) un tiek uzņemti tie skolēni, kuri dzīvo noteiktās skolas rajonā. Ar katru gadu subsīdijas tiek samazinātas un mācību maksa līdz ar to pieaug. Lai mācītos šajās skolās ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāiztur intervija.  Agrāk priekšroka tika dota ķīniešu val. nerunājošiem bērniem, bet tagad tā vairs nav. Aptuvenā maksa sākot no HK$ 60,000 (turklat jaiemaksa depozits) par mācību gadu pamatskolā līdz HK$ 100,000 par mācību gadu. Privātās internacionālās skolas-maksas skolas, kur mācību maksa var sasniegt pat HK$ 200.000 par mācību gadu, papildus jāsamaksā vēl pieteikšanās maksa, vietas rezervācijas maksa, par grāmatām utt. Jo 

prestižāka skola, jo astronomiskāka summa. Ar katru gadu mācību maksa tiek pārskatīta un parasti arī palielināta. Pieteikumu sūtīšana notiek gadu iepriekš, bērniem jāiet uz interviju un tad trīs nedēļu laikā tiek paziņots vai ir uzņemts bērns skolā vai nē. 

Abas vecākās meitas apmeklē privāto internacionālo skolu, vispirms gājām mēs vecāki uz interviju un pēc tam tika uzaicinātas meitas. Intervijā meitenēm bija gan mutiski jautājumi, piem. par ģimeni, hobijiem, ko patīk brīvā laikā darīt un uzdevumi. Mācību gads skolā kurā iet meitenes  ir sadalīts 3 semestros. 1. sem. sākas 19. augustā līdz 18. decembrim ( pa vidu oktobrī ir nedēļu brīvlaiks) 2. sem. no janvāra līdz 11 aprīlim. un 3 sem. no 28 aprīļa līdz 26 jūnijam. Meitenēm skola sākās 8.45 un ilgst līdz 15.15., pa vidu ir četri pārtraukumi ieskaitot pusdienas. Katru dienu ir deviņas stundas, literatūra, lasīšana, ķīniešu val., mūzika, fiziskas aktivitates stunda utt. Visus mācību materiālus mēs pirkām paši (grāmatas nodrošina skola par atsevišķu samaksu), skolā nav formastērpu, bet konkrēti aprakstīts kādiem jāierodās skolā, kā matiem jābūt sapītiem, par atļauto bižutēriju skolā utt. Starpbrīžos visi dodās ārā skolas pagalmā, kur iekārtots spēļu laukums ar šūpolēm un slidkalniņiem. Par pusdienām vecāki var paši izlemt vai bērniem dot līdzi vai pasūtīt. Katru dienu var izvēlēties starp trim ēdieniem un maksa ap 20 HK$. Mēs no sākuma pasūtijām, bet ēdiens bieži bija ar specifiskām garšvielām, kas meitenēm negaršoja un paēdušas viņas nebija. Tagad es pagatavoju dienu iepriekš pusdienas un dodu viņām līdzi.  Pārtraukumos ir atļauts ēst no mājām paņemtos cepumus vai augļus.  Mājas darbi netiek uzdoti, citreiz ir uzdots kāds projekts. Nesen skolā bija projekts " Travelling by air", tad visiem skolēniem tika lūgts uz skolu atnest kartona kastes, jo vēlāk katrs izgatavoja lidmašīnu:) Bērni ir smaidīgi ar skolu ļoti apmierināti un katru nedēļas nogali nevar sagaidīt, kad pienāks pirmdiena, lai ietu uz skolu. Skola piedāvā arī plašas ārpusskolas aktivitātes sākot no teātra pulciņa un beidzot ar loku šaušanu.

Sabiedriskais transports un citi zvēri.

Honkongā sabiedriskā transporta sistēma ir viena no labākajām pasaulē. Īsā laika posmā iespējams nokļūt no punkta A uz punktu B.
Atzīšos godīgi, ar sabiedrisko transportu LV es nebiju braukusi 8 gadus, mana pārvietošanās aprobežojās ar mašīnas izbraukšanu no garāžas un aizbraukšanu uz vajadzīgo vietu :) Te man cita pārvietošanās veida kā sabiedriskais transports nav. Honkongā eksistē gan tramvajs ( HK salā), prāmis ( starp HK sala un Kowloon, starp HK salu un attālākām salām, Turbojet ( ātrgaitas laiva) kura kursē uz Macau. Autobusi un mini busi ( mikriņi) un MTR( metro). Ikdienā es lietoju autobusu un metro. Autobusa lietošanā es neko grūtu nesaskatu, jāņem vērā tikai ja nav Octopus Card( par šo zvēru mazliet vēlāk) vajadzīga precīza skaidra nauda centos, lai varētu nopirkt biļeti. Precīza, jo biļešu automāts atlikumu neizdod. Ar metro jau ir grūtāk:) Vispirms jāsaprot uz kurieni gribi braukt, kurā pieturā jākāpj ārā un no kuras izejas jāiet ārā. Diezgan sarežģīti priekš latvieša kuram Latvijā metro nav. Pirmo laiku arī neizsaka neko tādi nosaukumi kā Hung Hom, Kowloon Tong vai Lok Fu ( pieturu nosaukumi).
Tātad eksistē atkal zaļa, zila, sarkana, oranža, lillā, rozā un brūna līnija. Vai es būtu kādu krāsu aizmirsusi? Man atkal šādos gadījumos palīdz mans labākais draugs viedtālrunis ar aplikāciju HK MTR. Ievadu stacijas sākumpunktu un ja zinu beigu staciju, ja nezinu tad objektu (veikalu vai muzeju uz kuru dodos) un podziņu, lai aprēķina laiku kuru pavadīšu ceļā, pārsēšanos citā līnijā, kurā izejā jāiet āra utt. Ticiet man, bez šīs aplikācijas es varbūt kaut kur pa pazemi tā arī klīstu:D 
Octupus Card ir maza plastikāta kartiņa, kura ne tikai atvieglo pārvietošanos sab.tr. (elektroniska e-bilete, kuru metro stacijās automātos var viegli papildināt), var norēķināties veikalos kā Circle K, dažās ātro uzkodu veikalos, MC, lielveikalos vai piezvanīt telefonu būdiņās. Es piem. bez šīs kartes netieku mājās, jo durvju kods un lifta stāvs ir iekodēts tajā.

Mani pirmie iespaidi

Ir augusta vidus, kā iepriekš rakstiju uz pāris dienām nolēmu atlidot apskatīt valsti uz kuru pārceļos un pie reizes tikties ar mākleriem apskatīt dzīvokļus. Iepriekš sazinoties aizsūtijām savas prasības un pēc kartes atlasījām rajonus, lai lieki netērētu laiku.

Pēc 13h lidojuma esmu HK. Pirmais kultūršoks- sejas maskas. Katrs otrais pretīmgājējs uzlicis sejas masku. Vai viņi ir slimi? Ar putnu gripu?( tas man pirmais ienāk prātā) Vai gaiss tik netīrs? Vai man tādu arī uzlikt? Nolemju riskēt un sejas masku neskrienu pirkt.

Paspēju ieskriet dušā, kad jau norunāta tikšanās ar pirmo mākleri. Iesim apskatīt vispirms centra dzīvokļus. Pirms tam jau internetā esmu izpētijusi cenas, kvadratūru utt., bet ieraugot realitātē gribējās raudāt. Sērkociņkastītes lieluma dzīvokļi par Latvijas villas īres cenām. (Rēķinaties ar neadekvātām cenām par nekustamo īpašumu) Skatoties arvien vairāk mani jau sāk pārņemt izmisums, vai mums būs jādzīvo uz ielas? Ar otro mākleri neveicās labāk, visas cerības lieku uz trešo-pēdējo.

Gribas piebilst, ka viss apskate notiek, kad ārā ir +36C. Tiekamies un šoreiz intuīcija mani nepieviļ, šoreiz bez gultas arī istabās var ievietot skapi, virtuvē vienlaikus divi cilvēki var ieiet, trīs vannasistabas. Juhu! Pasaka! Tikai, kad uzzinu īres cenu mans entuziasms noplok. Slēdzot līgumu ir jāiemaksā uzreiz depozītā 3 mēn. īres cena un uzreiz par pirmo mēn., māklerim komisijas nauda, depozīts par ūdeni, gāzi, elektrību.  Ar sapņa dzīvokļa plāniem atgriežamies viesnīcā un atceramies, ka skraidot apkārt tā arī neesam vēl ēduši. Dodamies uz centru un uz labu laimi pirmajā kaut cik normālajā dodamies iekšā. Izrādās esam iegājuši īstā autentiskā ēstuvē. Pasūtam ēdienu( HK ir divas ofic.valodas angļu un ķīniešu) un gaidam. Pirmo atnes divas kanniņas vienā jasmīna tēja, otrā vārīts karstais ūdens. Saleju uz galda noliktajās krūzītēs tēju un gaidot ēdienu skatos apkārt, ko vietējie dara. Pie blakus galdiņa apsēžas ķīniešu ģimene un viņiem tāpat kā mums tiek atnestas divas kanniņas. Un ko viņi dara? Sāk pārmazgāt traukus uz galda, ielej krūzītē ūdeni, tad šķīvīšos utt. Tagad zinat, ja kādreiz aizejat ēst un tiek atnests karstai ūdens, pārmazgājiet traukus pirms sākat ēst! Tas ir pavisam normāli un ikdienišķi šeit dažās vietās, bet varat doties arī uz Mischelin restorānu, kur Jums noteikti nevajadzēs mazgāt traukus.Ar daudzām pārdomām un jautājumiem vairāk kā atbilžu kāpju iekšā lidmašīnā un atgriežos Latvijā.

Secinājumi: atlidojot uz dažām dienām saprast kur labāk dzīvot un kas kurā vietā atrodas nevar. Mans ieteikums pirms parakstat līgumu par dzīvokļa īri vai pirkšanu ( ja esat miljonārs) izīrējat service appartment. Jo noslēdzot līgumu, gadu jūs nevarat to lauzt un gadījumā ja jūs to darat, tad pazaudējat visu iemaksāto depozīta naudu. Dzīvojot uz vietas labāk sapratīsiet, kādas ir Jūsu prioritātes.  Man bija svarīgi, lai ir iespējams bērniem braukāt ar riteņiem, skrituļslidām, gaisa kvalitāte ir laba un ir vieta, kur mierīgi pastaigāties. Mazliet utopiski teiksiet priekš Honkongas? Varbūt, bet esmu tādu vietu atradusi ārpus trokšņainā centra, bet tai pašā laikā 20 min. attālumā no centra. Nekad nezaudējiet cerības un meklējiet tik ilgi līdz atrodat savu sapņu mājokli!

Jaunās mājas

Esmu mājās. Pirmo nedēļu staigāju diezgan apdūlusi, laika starpība ar Latviju ir +6h. Kad jāiet gulēt es tikai sāku atdzīvoties un otrādi, kad jāceļās augšā es tikko laidos snaudā. Bērniem atklimatizācija noritēja daudz vieglāk nekā man. Sāku lēnām apgūt sadzīviskās lietas, kur kas atrodas, kā slēdzās plītis, veļasmašīna, kur jānes miskaste utt. Smieklīgi vai ne? Mājās pat tumsā mēs mākam orientēties, bet šeit viss svešs....  

Pēc pirmās nedēļas gāju izpētes gājienā. Vēl joprojām nevaru pierast šķērsojot ielu, ka jāskatās pa labi un  pēc tam pa kreisi! Stūre šeit ir labajā pusē:). Eskalātoram jāstāv labajā pusē, jo kāds varbūt steidzās. Elektro ierīcēm no Latvijas nepieciešami pārveidotāji, savādāk varat palikt bez fēna, telefona lādētāja. 

Ja šeit nevienam neizsaka nosaukumi kā " Rimi", " Sky", " Super netto" tā man  neko neizteica " Park'n shop" , " Taste" , " Welcome". Devos uz to, kas man ir tuvākais pie mājām.  Vesela morzas ābece, sākot jau ar to, ka ratu nav, vienīgā  vieta kur tos esmu redzējusi ir " Taste". Tātad mini ratiņi kur uzlikt grozu augšā un lejā:) Piens no ASV, olas no Nīderlandes, jogurti no Šveices, siers no Austrālijas, gaļu es tagad pasūtu no Šveices:) Vienīgais, kas ražots te  un ko es lietoju ir maize, rīsi un ūdens.  Man kā mazdārziņa saimniecei bija šoks, lasiju, pētiju etiķetes. Bija bail no E, cik tas ir veselīgi, vai bērniem var dot. Tikai bez panikas, noindējusies neesmu:)  Šeit lielākā daļa preču tiek ievestas, Honkongā nekas netiek audzēts. 

Nauda šeit ir Honkongas dollārs, pārēķināt diezgan vienkārši 100 hk.$ būs 10€, grūtāk bija pieņemt summas, ko paprasa pie kases, 500, 600 $ Likās arprāc! Maku gan nācās nomainīt pret lielāku.  Otra problēma, kā tikt ar smagajiem iepirkumu maisiņiem uz mājām un trim bērniem? Tagad esmu gudrāka un tās lietas, ko esmu pārbaudijusi un lietoju regulāri pasūtu uz mājām. Saklikšķinu internetā un parasti pēc divām dienām tās tiek atvestas. Eju uz veikalu pēc augļiem, dārzeņiem un maizes. Noskatoties no " meidām" ( domestic helper) nopirku iepirkumu ratiņus, tagad nekas nav jāstiepj tikai ripini uz priekšu.  Iegādāties šeit visu var, un to ko nevar atsūta paciņā no Latvijas ( piem. vafeļu torti "Vāverīte").

Biļete vienā virzienā

Ar pieciem koferiem, trīs rokasbagāžām ar lellēm un lāčiem, trim bērniem un manu mammu( es sapratu, ka viena es fiziski nevaru aizlidot) stāvam Rīgas lidostā un atvadamies no raudošajiem pavadītājiem. Dīvainas sajūtas pārņem kāpjot lidmašīnā un zinot, ka kādu laiku vairs klātienē nevienu neredzēsi.

Vīrs jau ir aizlidojis mēnesi iepriekš, lai atrastu un iekārtotu mājokli. Visas lietas ir jāsapērk no jauna, nav ne trauku, spilvenu, nekā. Viss jāsāk no sākuma.

Lidojums bija grūts, nogurdinošs, bet laimīgi nonācām galā. Iznākot ārā no lidostas, karsts, sutīgs laiks. Kājās garie zābaki, biezā jaka, kā jau ziemeļniecei no Latvijas:) Tagad tikai jāiekāpj pareizās krāsas taksī un būšu mājās. Šeit tie ir sarkani, zaļi un zili. Katrs apkalpo noteiktu teritoriju: sarkanie pārsvarā braukā pa visu HK, izņemot Tung Chung Road Lantau salā un Lantau salas dienvidu daļu. Zaļās krāsas taksometri brauc tikai Jaunajās teritorijās, zilās krāsas tikai pa Lantau salu. Tātad ja esat daltoniķis, būs grūti!

Mans piedzīvojums sākās jau iekāpjot ar mammu taksī, otrā iekāpa vīrs ar bērniem. Parādija adresi, kur jābrauc, bet ta kā viņš nezināja, kur jābrauc (pavisam normāli šeit) mēs teicām, lai seko pirmajam taksometram. Nepāgāja ne 5 min., kad pirmais taksis bija  no redzesloka pazudis un bijām palikušas mēs un taksists, kurš izmisīgi mēģināja saprast uz kuru pusi jābrauc.  Nezinu, kāda apgaismība pār viņu nāca, bet mājās pēc 20 min. riņķošanas pa kvartālu laimīgi nonācu:) Tagad, lai patupītu savus nervus un nonāktu laikā, izeju iepriekš no mājas, viedtālrunī man ir brīnišķīga aplikācija HK taxi, kur no angļu val. tiek pārtulkots ķīniešu val. vajadzīgā vieta un ja nu gadijumā viņš atsakās vest, tad ir pietiekami vēl laiks, lai pārsēstos citā taksometrā.