Atskatoties uz notikumiem pagājušajā gadā!

Drīz būs gadu mija un šoreiz es atskatīšos uz mūsu ģimenes notikumiem pagājušajā gadā.

 Pagājušais gads bija notikumiem bagāts. Viens no svarīgākajiem (ja ne pats svarīgākais) - bērnu skolas maiņa. Beidzot (pēc 1.5 gada gaidīšanas rindā) tika sagaidīts uzaicinājums ierasties uz interviju un eksāmeniem; pēc veiksmīgi nokārtotiem iestājeksāmeniem un intervijas, ar augustu tika uzsāktas skolas gaitas. Jāpiebilst, tikai divas meitas tika skolā - vidējai meitai pārpildītās klases dēļ vieta diemžēl neatradās un viņa turpina skolas gaitas iepriekšējā skolā, taču ceram uz drīzu skolas maiņu arī viņai.

Kāpēc notika skolas maiņa?
Man ar vīru bija svarīgs skolas mācību programma, t.i., iepriekšējā skolā tas bija IPC (International Primary Curriculum), šajā IB - International Baccalaureate. IB mācību programma tiek mācīta ļoti daudzās skolās, dažādās pasaules valstīs (šobrīd jau šis skaits pārsniedz 4,000 skolas, 150 pasaules valstīs). Aiz kalniem nav studijas un pēc šīs mācību programmas, pabeidzot vidusskolu, lielākās un prestižākās augstskolu durvis ir atvērtas. Diemžēl kā zināms, tad pēc Latvijas vidusskolas beigšanas, diplomi daudz kur netiek atzīti un iestāšanās nav iespējama, vai tikai pēc papildu kursu pabeigšanas. 
Vecākajai meitai skolas maiņa nenāca viegli, neiztikām bez punķiem un asarām. Kā nekā jauna skola, jauni klasesbiedri, skolotāji utt. Vienu brīdi jau šķita, vai esam pieņēmuši pareizu lēmumu. Tagad pēc 5 mēnešiem mācīšanās, viss ir kārtībā. Atkal smaidīgs un ar dzīvi apmierināts bērns. Jaunākai meitai pāreja un pielāgošanās jaunajā skolā notika daudz labāk nekā vecākajai meitai.

Lepnums un prieks par meitu sporta gaitām. Abas vecākās meitas sākušās trenēties tenisā un aizrāvušas mani ar vīru. Tagad varu teikt, ka teniss, līdzās visām citām nodarbēm, ir mūsu ģimenes sporta veids. Jaunākā meita arī no rūķa saņēma tenisa raketi dāvanā. Būs jāsāk trenēties arī viņai. Vispār jāsaka, ka sporta pieejamība HK ir daudz plašāka - sākot no parastas skriešanas, riteņbraukšanas līdz pat burāšanai un kalnos kāpšanai.
Gabriellai un Anabellai taekwando sacensībās šogad jau zaļā josta, turklāt Gabriella izcīnīja trešo vietu - ļoti liels un vērā ņemams sasniegums, turklāt konkurējot ar vietējiem. Loka šaušanā arī labi panākumi - precizitāte ir uzlabojusies būtiski un nu jau šaujam tālakajos mērķos. Anabella ar panākumiem glezno pie mākslinieces no Korejas. Tagad tikai jāgaida augusts, lai arī vidējā meita tiktu skolā kopā ar māsām. Turklāt visas trīs arī uzsākušas modeļu gaitas - fotogrāfējušās bērnu apģērbu zīmolam HK un Ķīnā. Šobrīd redzamas bērnu apģērbu zīmola reklāmās iepirkumu centros.

Šis gads bija bagāts arī ar ceļojumiem (Singapūra, Filipīnas), jaunām iepazīšanām, automašīnas iegādi, bērnu dzimšanas dienas ballītēm, uzvedumiem skolās un daudz dažādiem citiem notikumiem. Arvien mazāk sekoju līdzi notikumiem Latvijā, žurnālus no Latvijas parasti pāršķirstu. Godīgi sakot, vairs neaizrauj neviena intervija, ne raksti. Redzējums par šiem gadiem ir mainījies, paplašinājies. Ja pirms gada vēl varēju pieļaut domu par atgriešanos, tad pašlaik vairāk nē. Dzīve, lai gan šeit ir daudz dinamiskāka un stresaināka, man patīk labāk nekā Latvijā.

Uz šīs nots tad arī beigšu! Novēlot sev un arī Jums bloga lasītāji, nākamo gadu vēl skaistāku, notikumiem bagātāku, aizraujošāku un laimīgāku, par iepriekšējo! Nebaidieties sapņot un piepildīt vispārdrošākos sapņus!
Laimīgu 2016. ''Uguns pērtiķa" gadu!

Braukšanas kultūra Honkongā.

Kopš vasaras sevi varu pieskaitīt pie Honkongas autobraucējiem. Pārāk sarežģīti bija kļuvis bērnus izvadāt uz skolu ( kopš augusta nomainijām skolu, divi bērni aizgāja mācīties uz citu skolu, vidējai meitai dēļ pārpildītās klases šogad vieta šajā skolā neatradās) - divas dažādas vietas un skolas, skolas sākums ar 20 min. intervālu. Ar sabiedrisko transportu izvadāt neiespējami.

Ar ko tad atšķirās mašīnas nopirkšana Honkongā no Latvijas? Tāpat kā LV ir plaša izvēle starp lietotām mašīnām vai tikko no salona. Šeit ir pārstāvēti visi lielie automašīnu dīleri, kā arī ekskluzīvie - Bentley, Ferrari, Masserati, Rollsroyce, Bugatti, Lamborghini, Aston Martin, Jaguar, arī pēdējās izstrādes elektroauto, piemēram, Tesla. Plači ar lietotām automašīnām šeit nav, varat meklēt sludinājumu internetā un tad sazināties ar īpašnieku mašīnas apskatei. Jāpiebilst, 7, 8- gadīgas mašīnas jūs šeit atradīsiet ar maziem nobraukumiem 60 000, 80 000km. Nebaidieties, kilometru skaitītāju neviens nav sagrozijis, lieta tāda, ka HK ir tik maza, ka braukājot kaut vai katru dienu pa 7, 8 gadiem jūs vairāk nobraukāt nevarat. Uz ielas pārstāvētas visu klases automašīnas, sākot no vislētākajām un beidzot ar jaunāko izlaidumu Masserati. Tik daudz busiņu (mini van) kā HK es vēl nebiju redzējusi - ja ir ģimenē ir vairāk par trim cilvēkiem, uzreiz iegādājās mini van. Jāpiebilst, ka HK jo jaudīgāka mašīna, jo labāk - statusa apliecinājums. Tas nekas, ka ar to braukt nemāk un regulāri ziņās var skatīties kā kārtējais ķīnietis nav savaldījis savu La Ferrari vai MB AMG un ielicis kokos. 

Pērkot mašīnu, dienas laikā tiek pārakstīta, ja iepriekšējais īpašnieks vēlās viņš patur nr. zīmi un tad turpat tiek izgatavota jauna. Šeit ir variācijas, parasto, laminēto, 3d vai ar saviem iniciāļiem vai kādu vārdu. Tas viss uzreiz dārgāk maksā, nekā vnk. numurzīme. Esmu redzējusi dīvainas un smieklīgas numurzīmes, bet par gaumi jau nestrīdās. Vēl jānopērk apdrošināšana un 1x gadā jāsamaksā mašīnas dzinēja nodoklis. Jo lielāka mašīna, jo dārgāk būs jāmaksā, elektro automobīļi ir bez jebkādiem nodokļiem. Tehniskā apskate jaunām mašīnam nav nepieciešama 5 gadus, pēc tam katru gadu.

Kā ar uzpildes stacijām? Tās šeit ir ļoti maz un nebūs sastopamas kā LV uz katra stūra. Tās ir ļoti mazas arī izmēra ziņā. Piebraucot pie sūkņa vajadzīgā degviela tiek uzpildīta, nauda tiek samaksāta neizkāpjot no mašīnas. Benzīna cena 1.40€. Jāpiebilst, ka lielākā daļa sabiedriskā transporta un takši iet uz priekšu ar gāzi. Dīzeļdegviela šeit ir retums, praktiski netiek izmantota, izņemot smago transportu.

Mašīnas uzturēšana HK ir ļoti dārga, bezmaksas autostāvietas es esmu pa šo laiku atradusi divas. Visos lielveikalos ir maksas stāvvietas, atkarībā no veikala, vidēji stāvvieta šeit maksā 2€, 2.50€ stundā. Iepērkoties attiecīgā veikalā pa vismaz 50€, stāvvieta tiek atmaksāta, norēķini tiek veikti ar Octopus kartēm (līdzīgas kā Londonas Oyster card) izbraucot no stāvvietas. Vienmēr stāvvietas ir pārpildītas un jāgaida garā rindā pirms iebraukšanas.

Uz ielas ne vienmēr ir atļauts stāvēt, tāpēc arī pie mājas jāmeklē stāvvietas, vidēji mēnesī 250€, 350€. Bez jumta stāvvieta, klajā laukā. Sods par stāvēšanu neatļautā vietā sākot ar 35€. 

Sodi tiek maksāti onlainā, piereģestrējoties. Mēneša laikā sods ir jānomaksā. 

Visbeidzot par pašu braukšanu. Stūre strodas labajā pusē (kā jau bijušajā Britu kolonijā). Ceļi ir labi, zīmes un bultas sazīmētas. Apdzīšana kā LV iebraucot pretējā braukšanas joslā šeit nav, četras joslas vienā braukšanas virzienā, četras otrā. Diemžēl, ja pabrauc garām nobrauktuvei no šosejas (vairums HK), var braukāt turpmākās 10-15 min. līdz atrodi, kur apgriezties. 

Bet..... braukšanas stils, it sevišķi taksistu, tas ir kaut kas! Ja kāds notur taksi, tad mašīna tiek apstādināta turpat uz ielas, nenobraucot nekur malā, pat necenšoties, un pasažieris paņemts. Tas nekas, ka joslas vidū, aplī, uz tilta utt. Bieži mašīnas tiek nomestas ielas vidū, ieslēdzot avārijas signālus un aizejot, tas nekas ka vesela josta nobloķēta un izveidojušies sastrēgumi. Pagrieziena signāli vispār šeit neeksistē, neviens tos neizmanto; saprast, kurš griezīs pa labi, kurš pa kreisi te vispār nav iespējams. Bet pie visa pierod. Ļoti uzmanīgi jābrauc, jo nekad nevar zināt vai viņš griezīsies, apstāsies. Un visi toleranti pret šādām izdarībām - neviens neapdzen, nenotaurē, nerāda vidējos pirkstus ;) Gājēju pārejas ir, bet ir 2 bet: ja esi gājējos, tad pāri tikt grūti, jo neviens nestājas; ja brauc ar mašīnu, tad ja arī apstājies pie gājēju pārejas, cilvēku plūsma, kuri iet pāri, ir nebeidzama. Labāk nemaz nestāties. 

Dienas gaismas arī netiek lietotas, tikai, protams, kad ir tumšs...un tad sākas brīnumi - cits ar tuvajām, cits ar tālajiem brauc, netiek šķirots... Lietus laikā ir stihija - līdzīgi kā LV, kad uzsnieg pirmais sniegs; visi stāv sastrēgumos, avārijas. 

Kopumā viss šeit ir pārdomāts un braukšana ir droša un viegla. Lai gan avārijas šeit notiek katru dienu, bojāgājušo skaits ir mazs.

Laikapstākļu brīdinājumi Honkongā.

Dzīvojot, kā arī ceļojot pa Honkongu, jāņem vērā laikapstākļu brīdinājumi. Vienmēr būt informētam par laikapstākļiem palīdzēs aplikācija "HK Observatory", tur ļoti precīzi var redzēt prognozi nākamajām dienām, kā arī esošo situāciju (laikapstākļi HK var maīnīties ļoti strauji). 

Dažādiem laikapstākļiem TV tiek parādītas atšķirīgas brīdinājuma zīmes, piemēram, dažādas taifūnu, lietus, spēcīga karstuma u.c. brīdinājuma zīmes. Izejot no mājām, lobijā ir izlikts brīdinājums un gadījumā, ja kāds nav to pamanījis, tad pie vārtiem ir vēl viens. Skolas administrācija vienmēr atsūta epastu gadījumā, ja skola ir pārcelta vai atcelta. HK attieksme attiecībā uz laikapstākļiem ir ļoti rūpīga un nopietna.

Lietum šeit ir dažādas pakāpes, sākot ar amber rainstorm (vājākā pakāpe), tad seko red rainstorm (parasti pie šī brīdinājuma tiek slēgti bērnudārzi, kā arī dažādi ārpusklases pulciņi). Pēdējais ir black rainstorm (tad tiek slēgtas skolas). Lietus ir ļoti spēcīgs un parasti, ja atrodoties ārpusē,varbūtība, ka atgriezīsies mājās sauss, ir maza. Lietus laikā veidojas pamatīgi sastrēgumi uz ceļiem, turklāt ir ļoti daudz avārijas. Līdzīgs haoss, kad Latvijā uzsnieg pirmais sniegs.

Vasarā katru dienu bija very hot warning. Tas tiek izsludināts, kad t stabiņš pārsniedz + 35 un ta kā vasarā tā ir katru dienu, tad šis brīdinājums nevienam pārsteigumu neraisa. Šādos gadījumos vissvarīgākais ir daudz dzert ūdeni, mēģināt neplānot fiziskās aktivitātes dienas vidū un ja nāk virsū ģībonis, iet iekšā veikalā, jo veikalos ir kondicionēts gaiss (jāpiebilst, ka t ārpusē un veikalā var atšķirties par vismaz 10-12 grādiem, turklāt, jo prestižāks lielveikals, jo aukstāks gaiss). Pāris reizes tas mani ar bērniem ir paglābis no pārkaršanas. 

Taifūna laikā visspēcīgākais ir T8 signāls. Tas nozīmē, ka ārā ir ļoti spēcīgs vējšs, lietus. Uz ielām nebūs neviena cilvēka, veikali, skolas, darba vietas ir slēgtas, sabiedriskais transports nekursē. Taksistiem ir peļņas laiks, lai gan nav ieteicams pārvietoties pa ārpusi, takši tomēr braukā. Esat gatavi, ka iepriekšējo 50$ vietā Jums var paprasīt 200 vai 300, jo rēķinaties ka jūs ved laikapstākļos, kas var būt dzīvībai bīstami.

Pēc T8 signāla atcelšanas, stundas laikā strādājošiem jāierodas savās darba vietās. Tad varat iedomāties, kas darās sab.transportā, kad visi no mājām steidzās uz darbu. Skolas, bērnu dārzi paliek slēgti. 

Pa šo laiku dzīvojot HK, divreiz ir bijis izsludināts T8, teikšu godīgi neko traku es neredzēju, priekš Latvijas vētras spēks. Un varbūt pat labi, ka nav lielu postijumu kā Filipīnās vai Taizemē.

Thats the rule!

Te ir visi apsēsti ar likumu ievērošanu, citreiz pat paliek smieklīgi kaut ko skaidrot un paskaidrot. Ir likumi, kas man patīk un viņus labprāt arī ievēroju. Ja metro sadalošā gājēju josta nodalīta vienā virzienā vai otrā, visi smuki ies viens aiz otra. Pie autobusa visi smuki sastāsies rindiņā viens aiz otra un smuki gaidīs savu rindu, neviens nemēģinās iespraukties bez rindas, tāpat tas ir muzejos, kino, pie kafejnīcām utt. 

Vai metro, ja signāls sāk skanēt, tas nozīmē ka metro durvis aizveras un nevajag ar galvu skriet pa priekšu. Parasti ķīnieši dzirdot šo signālu nevis apstājas, bet mēģina paspēt ielekt metro. Gadās ka durvīs tiek arī iespiesti:) Vai pantiņš kurš tiek atskaņots braucot pa metro eskalātoru  "Please hold on to the handrail. Don't keep your eyes only on your mobile phone". Smieklīgi vai ne?

Bet, vienmēr ir bet.... Mani trīs bērni neiekļaujas neviena ķīnieša standarta ģimenes modelī un saprašanā, un ar to man daudzreiz sanāk muļķīgas situācijas. Biju aizgājusi uz baseinu un tur mani pēkšņi apstādina darbiniece un jauta, cik pieaugušo peldēs. Es paskatos un skaidri redzams, ka bez manis un trim bērniem neviena nav. Atbildu (vienmēr saņemos un mēģinu pieklājīgi to darīt), ka es un manas trīs meitas! Savukart viņa atbild, ka ir izmainīti noteikumi un ar katru vienu pieaugušo var peldēt divi bērni, tātad es ar savām trim meitām peldēt nevaru. Labi es saku, jūsu ieteikumi, kā es varu ar visām meitām iet peldēt. "Get an adult!" Where? On a street? Where should I get an adult? Padomā un atbild, lai sagaidu vīru un tad nākam. Es prasu un ja vīrs strādā vai ir darba komandējumā, ko tad? Skatās ar stulbu sejas izteiksmi. Ieteikumi beigušies. Šādos gadījumos vienmēr saucu menedžeri un risinu jaut. tālāk. Nav jēgas kaut ko diskutēt ar darbiniekiem, kuri ir burta kalpi un nemēģina pa labi vai kreisi paskatīties, ja viņiem ir pateikts - skaties taisni un izpildi, ko liek!

Gala rezultātā tika izdarīts izņēmums. Urrā vasara ir glābta! 

Latvietis nekur nepazudīs, arī Honkongā!

Tas, ka vietējo acīs es esmu super mamma, kura var tikt galā ar trim bērniem, piedalīties skolas pasākumos, labdarības un vienmēr labi izskatīties, tas man nav jaunums. Arvien biežāk es šeit saskaros ar situācijām, kas mums liekas pašsaprotamas, bet šeit cilvēki netiek galā. Un tad sāc aizdomāties, ar ko mēs, latvieši, tik ļoti atšķiramies no ķīniešiem?

Meitai skolā bija paredzēts labdarības pasākums, kur bērniem vajadzēja ierasties puķu vai kukaiņu tērpos. Meita izvēlējas, ka vēlas būt puķe. Nolēmu pašūt tilla svārkus un kreklu apšūt ar puķēm un lapām. Nopirku audumu (kuru var atrast viena vietā HK, kur tirgo visu nepieciešamo šūšanai). Atgriežoties no veikala, sanāca, ka laiks līdz jaunākās meitas b.d. beigām ir 30 min. Turpat netālu bija tirgus, kur dažas šuvējas piedāvā savus pakalpojumus, nolēmu gaidot aiznest tillu, lai man sagriež visu vienādās, garās strēmeles, lai man vēlāk ātrāk noris darbs.  Nu tā, devos pie pirmās šuvējas, pēc 10 min. ieskaidroju, ko man vajag un viņa sāka griezt. Sāku kliegt, stop, ko tu dari! Skatās ar lielām acīm; normāli cilvēks saprot, ja vēlies kaut ko šūt, audumu gabaliem jābūt vienādiem, ar taisnām līnijām. Ja es gribētu šķībi, greizi - savai 4-gadīgajai meitai iedotu, lai sagriež. Šuvēja pateica, ka nevarot tillu sagriezt ar taisnu malu; labi, paņēmu audumu un gāju pie nākamās. Tas pats, līdz beidzot viena uzņēmās sagriezt audumu. Prasa, kad vajag, es saku pēc 10 min, max 15. Ko tu - viņa atbild, divas dienas tas prasot laika, lieki piebilst, tills bija 5 m. garšs. Man viņai nebija ko atbildēt, es paņēmu audumu, aizgāju mājās un pēc trim stundām mana vidējā meita defilēja jau ar pilnīgi gataviem svārkiem pa istabu :)

Tādi paši cilvēki ar galvu, divām rokām kā mēs, bet ....... ja Ķīna nebūtu miljarda nācija, škiet jau sen no šīs Zemeslodes būtu pazudusi.

Atrast " savējo" Honkongā.

Šoreiz ne par savu tautiešu atrašanu HK, bet par Latvijas produktu. Šeit dzīvojot man ir izdevies atrast Dobeles makaronus, Pūres trifeles un miltus. Igauņu šokolādes un cepumus. Nav tādu veikalu kā Īrijā vai Anglijā, kur var ieiet un sapirkt produktus no Latvijas. Ir viens interneta veikals, kurš piedāvā LV produkciju, bet cenas ir stipri par augstu un tur es neiepērkos. Sanākuši arī kuriozi gadījumi, kad netīšām ieklīstot mazā veikaliņā, atradu miltus. Mājās bija beigušies milti, tāpēc nolēmu aiziet uz vietējo mazo veikalu, kurš atrodas pāri ceļam. Veikalā bija atrodami divu veidu milti, paņemu abas pakas un pārdevējai prasu:" Kas tie ir par miltiem, ar ko tie atšķirās viens no otra?". Pārdevēja paskatās un saka:" Vieni no Japānas otri no nezināmas valsts. " Nelikos mierā un  prasīju, lai iet un uzzina, kas tā par  "nezināmo"valsti, ta kā man ar ģeogrāfiju daudz maz viss ir kārtībā, tad pašai palika interesanti, kas tā par  mistisko valsti. :) Aiziet, pēc mirkļa atnāk ar cenu zīmi un baksta ar pirkstu. Es pirmajā brīdī apstulbu, ar lieliem burtiem rakstīts LATVIA.  Es viņai saku, es ļoti labi zinu šo valsti, jo pati no turienes esmu. Nu gan viņai bija lieli brīnumi. Tā es no veikala izgāju ar vairākām miltu pakām no " nezināmās" valsts:). Paldies " Dobeles dzirnavniek", ka esi šeit nopērkams!

Sarīkot bērnam dzimšanas dienas ballīti HK

Ar ko tad atšķiras bērna dzimšanas dienas svinēšana HK no Latvijas? Pirmkārt, ar lieliem izdevumiem un stresu, vai būs iespējams vajadzīgajā dienā un laikā izīrēt telpas un izklaidētāju. Telpas, jo savās mājās šeit neviens nesvin dzimšanas dienu, jo lielākoties dzīvokļi ir mazi, turklāt ķīniešiem nav pieņemts aicināt uz savām mājām ciemiņus kā tas ir Latvijā. 

Uz dzimšanas dienu šeit tiek aicināti visi klasesbiedri bez izņēmuma, lai citiem nav nekādu aizvainojumu. Es parastu ielūgumus izsūtu vismaz divas nedēļas iepriekš, jo visism bērniem šeit ir kādi pulciņi ( arī sestd. un svētd.) un, lai varētu laicīgi pārlikt laiku, tas vecākiem jāzina iepriekš. Te, uzaicinot vienu bērnu, jārēķinās, ka tiks līdzi ņemti māsas, brāļi, mammas, tēti un palīgi (helpers). Tātad vienam bērnam līdzi atnāk, trīs, četri cilvēki. Kaut ko tādu iedomāties LV, ka ballīte tikai bērniem bez vecākiem, šeit nav iedomājama. 

Vidējās cenas kādai "sniegbaltītei" vai "spidermenam" ir sākot no 150€ un uz augšu. Parasti par šo naudu varēsiet atrast balonu figūru taisītāju (baloon twister) uz vienu stundu un var gadīties ne pārāk labām angļu val.zināšanām. Kopā vidējās izmaksas vienai dz.d. ballītei uz divām stundām ir 400-500€. Ballīšu bizness šeit ir viens no ejošākajiem, jo reti kurš savu bērna dz.d. sagaida ģimenes lokā nopūšot tortei tikai svecītes bez ballītes bērniem.

Cik es atceros ballītes LV, divreiz mazāka nauda un mazāk stresa....