Pagājušais gads bija notikumiem bagāts. Viens no svarīgākajiem (ja ne pats svarīgākais) - bērnu skolas maiņa. Beidzot (pēc 1.5 gada gaidīšanas rindā) tika sagaidīts uzaicinājums ierasties uz interviju un eksāmeniem; pēc veiksmīgi nokārtotiem iestājeksāmeniem un intervijas, ar augustu tika uzsāktas skolas gaitas. Jāpiebilst, tikai divas meitas tika skolā - vidējai meitai pārpildītās klases dēļ vieta diemžēl neatradās un viņa turpina skolas gaitas iepriekšējā skolā, taču ceram uz drīzu skolas maiņu arī viņai.
Kāpēc notika skolas maiņa?
Man ar vīru bija svarīgs skolas mācību programma, t.i., iepriekšējā skolā tas bija IPC (International Primary Curriculum), šajā IB - International Baccalaureate. IB mācību programma tiek mācīta ļoti daudzās skolās, dažādās pasaules valstīs (šobrīd jau šis skaits pārsniedz 4,000 skolas, 150 pasaules valstīs). Aiz kalniem nav studijas un pēc šīs mācību programmas, pabeidzot vidusskolu, lielākās un prestižākās augstskolu durvis ir atvērtas. Diemžēl kā zināms, tad pēc Latvijas vidusskolas beigšanas, diplomi daudz kur netiek atzīti un iestāšanās nav iespējama, vai tikai pēc papildu kursu pabeigšanas.
Vecākajai meitai skolas maiņa nenāca viegli, neiztikām bez punķiem un asarām. Kā nekā jauna skola, jauni klasesbiedri, skolotāji utt. Vienu brīdi jau šķita, vai esam pieņēmuši pareizu lēmumu. Tagad pēc 5 mēnešiem mācīšanās, viss ir kārtībā. Atkal smaidīgs un ar dzīvi apmierināts bērns. Jaunākai meitai pāreja un pielāgošanās jaunajā skolā notika daudz labāk nekā vecākajai meitai.
Lepnums un prieks par meitu sporta gaitām. Abas vecākās meitas sākušās trenēties tenisā un aizrāvušas mani ar vīru. Tagad varu teikt, ka teniss, līdzās visām citām nodarbēm, ir mūsu ģimenes sporta veids. Jaunākā meita arī no rūķa saņēma tenisa raketi dāvanā. Būs jāsāk trenēties arī viņai. Vispār jāsaka, ka sporta pieejamība HK ir daudz plašāka - sākot no parastas skriešanas, riteņbraukšanas līdz pat burāšanai un kalnos kāpšanai.
Gabriellai un Anabellai taekwando sacensībās šogad jau zaļā josta, turklāt Gabriella izcīnīja trešo vietu - ļoti liels un vērā ņemams sasniegums, turklāt konkurējot ar vietējiem. Loka šaušanā arī labi panākumi - precizitāte ir uzlabojusies būtiski un nu jau šaujam tālakajos mērķos. Anabella ar panākumiem glezno pie mākslinieces no Korejas. Tagad tikai jāgaida augusts, lai arī vidējā meita tiktu skolā kopā ar māsām. Turklāt visas trīs arī uzsākušas modeļu gaitas - fotogrāfējušās bērnu apģērbu zīmolam HK un Ķīnā. Šobrīd redzamas bērnu apģērbu zīmola reklāmās iepirkumu centros.
Šis gads bija bagāts arī ar ceļojumiem (Singapūra, Filipīnas), jaunām iepazīšanām, automašīnas iegādi, bērnu dzimšanas dienas ballītēm, uzvedumiem skolās un daudz dažādiem citiem notikumiem. Arvien mazāk sekoju līdzi notikumiem Latvijā, žurnālus no Latvijas parasti pāršķirstu. Godīgi sakot, vairs neaizrauj neviena intervija, ne raksti. Redzējums par šiem gadiem ir mainījies, paplašinājies. Ja pirms gada vēl varēju pieļaut domu par atgriešanos, tad pašlaik vairāk nē. Dzīve, lai gan šeit ir daudz dinamiskāka un stresaināka, man patīk labāk nekā Latvijā.
Uz šīs nots tad arī beigšu! Novēlot sev un arī Jums bloga lasītāji, nākamo gadu vēl skaistāku, notikumiem bagātāku, aizraujošāku un laimīgāku, par iepriekšējo! Nebaidieties sapņot un piepildīt vispārdrošākos sapņus!
Laimīgu 2016. ''Uguns pērtiķa" gadu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru