Tieši savā dzimšanas dienā četrus gadus atpakaļ kāpu lidmašīnā un devos prom no Latvijas. 
Katru gadu atskaite man sākās 23. novembrī, lai atskatītos uz nozīmīgākajiem notikumiem mūsu ģimenes dzīvē.
Pats, pats svarīgākais notikums ceturtās meitas gaidīšana un sagaidīšana Honkongā.
Kā man gāja un kā ir sagaidīt bērnu HK, ar ko atšķiras no Latvijas par to atsevišķā stāstā.
Joprojām prieks un lepnums par vecāko meitu skolas gaitām un sasniegumiem sportā. Vecākā meita ar sasniegumiem trennējās mākslas vingrošanā 🤸♂️un vidējā meitai intensīvas slodzes trenniņi aizrit elites peldēšanas komandā. 
🏻♀️Protams neiztikt bez teikvando, tenisa, regbija un mākslas treniņiem. Kā to visu var apvienot? Rūpīga plānošana, lai gan godīgi varu atzīt, ka ir grūti. Treniņi notiek arī sestdienās un svētdienās. Īstu brīvdienu mums nav, vienīgi, kad esam prom ceļojumā.
Šis gads mums arī noritēja domājot un izvēloties vidusskolu vecākai meitai. 
Šeit pamatskolu beidz 6 klasē un vidusskola sākās no 7 klases. Priekšā šogad eksāmeni skolas beigšanā un izlaidums vasarā. 
Gaidot ceturto meitu nolēmām algot pie sevis pilna laika mājkalpotāju.
🏽
Vasaras sākumā rīkoju intervijas un pēc tam ar izvēlēto kandidāti slēdzām līgumu uz diviem gadiem un nodrošinam kā darba devēji vīzu ar uzturēšanās atļauju. Ja man pirms tam bija cilvēks kurš 2x nedēļā nāca
un tīrija dzīvokli tad tagad viņa strādā un dzīvo pie mums. Kādēļ šis lēmums? Beidzot ar ceturto bērnu gribējās izbaudīt gaidīšanas un audzināšanas laiku. Nevis domāt par mājas kārtošanu, skriešanu uz veikalu, ēst gatavošanu, drēbju gludināšanu utt. Negribas būt kārtējam pārgurušam zombijam, kurš skrien ar jaundzimušo uz rokām un sēž meitu pulciņos.
un tīrija dzīvokli tad tagad viņa strādā un dzīvo pie mums. Kādēļ šis lēmums? Beidzot ar ceturto bērnu gribējās izbaudīt gaidīšanas un audzināšanas laiku. Nevis domāt par mājas kārtošanu, skriešanu uz veikalu, ēst gatavošanu, drēbju gludināšanu utt. Negribas būt kārtējam pārgurušam zombijam, kurš skrien ar jaundzimušo uz rokām un sēž meitu pulciņos.
Un ta kā šeit nav neviena, ne mammas, ne māsu kam paprasīt palīdzību, tad viņas pieņemšana darbā bija neizbēgama.
Lepnums par vīru, kurš strādājot atbildīgi augstā amatā spēj to apvienot ar kompānijas sociālo mēdiju amatu. Piedaloties dažādos kompānijas rīkotajos labdarības pasākumos, reklāmās.
Neizpalika arī kārtējie ģimenes ceļojumi uz Hua Hin ( Taizeme), Bali ( Indonēzija) un Singapūru.
Īsumā tas par šo gadu viss!
Un lūdzu nejautājiet, kad mēs atgriezīsimies atpakaļ Latvijā, diemžēl nemācēšu teikt.
