Triple 9 or emergency call

999, vērts iegaumēt šo numuru ja atrodoties Honkongā, jo nekad nevar zināt, kad var nākties meklēt palīdzību.
Pavisam nesen pati izmantoju šo numuru. Paldies Dievam viss mums ir kārtībā, bet zvanīju dēļ čūskas. 🐍Kā zināms Honkonga atrodas subtropu klimatiskā joslā un naivi būtu cerēt, ka čūsku šeit nav. Honkongā atrodas 52 dažādas sugas čūsku, sešas no tām ir ļoti, ļoti indīgas, kuru kodums var radīt nervu pamata nekrozi un audu bojājumus.
Pateikšu godīgi līdz šim man ar čūskām bijusi tik vien saskare, ka kādreiz mājas teritorijā ierāpojis zalktis. Ta kā dzīvojām ārpuss Rīgas, tad dažreiz šāds nelūgts ciemiņš atradās mājas teritorijā. Vienmēr man ir bijusi liela nepatika un tai pašā laikā bijība, jo kā mums visiem zināma čūskas kodums var būt gan letāls gan atstāt sekas uz visu atlikušo mūžu. Dzīvojot šeit, divreiz mēs esam sastapuši savā ceļā čūskas. Pirmo reizi, dēļ savas ļoti dumjās rīcības ( kas varēja beigties diezgan slikti) no pludmales vēlējāmies aiziet līdz ūdenskritumam. Ceļš veda cauri brikšņiem, bet tas mūs neaturēja pludmales čībās un peldkostīmos doties ceļā. Nogājuši 10 minūtes ( bērni gāja pāris m pa priekšu) viņas sāka histēriski kliegt. No sākuma ar vīru nesapratām kas noticis, bet tad ieraudzījām divas palielas čūskas kuras agresīvi šņāca. Bērnus lēnām aiz rokas parāvām malā un ātri devāmies prom. Noteikums nr 1, nekad nelieniet nepiemērotā apģērbā mežos, caur gumijas čībām basās kājās, čūska ļoti viegli varēja iekost. Mācība mums bija, atlikušo dienas daļu pavadījām pludmalē un uz meža pusi nemaz neskatījāmies.
Otrs gadījums, pavisam nesen atgriežoties no pastaigas uz mājām, ceļš veda cauri gājēju tunelim. Meitas kā vienmēr pāris m gāja pa priekšu. Pēkšņi visas trīs sastingst un lēnām kāpjas atpakaļ un pēc tam sāk skriet prom. Citreiz ir vērts atļaut bērniem skatīties youtube kanālu, (bieži viņas skatās dažādas parraides par čūskām) sekas varēja būt sliktākas, ja panikā viņas sāktu skriet vai izdarītu asas kustības. Diezgan pagara, ( 1,5 m gara) melnā krāsā čūska, ta kā neesmu čūsku eksperte, tad nemācēšu pateikt cik bīstama viņa bija. Ta kā čūska rāpoja arvien dziļāk gājēju tunelī un mēs negribējām riskēt ar kāda cilvēka sakošanu tad piezvanījām uz 999. Honkongā policija ir tā, kas sagūsta čūskas, aizved uz snake drop off punku, kur viņas tiek apskatītas un pēc tam palaistas brīvībā. Dienesti ļoti ātri noreaģēja, vairākas reizes pārjautāja vai mums viss ir kārtībā un lai mēs nekādā gadījumā netuvojamies čūskai un lai gaidam policijas ierašanos. Ja kādreiz apjūkat un nezinat kur īsti atrodaties, tad atcerieties uz katra laternas staba ir cipari, kurus nosaucot dienesti spēs jūs atrast.
Policija ieradās pāris minūšu laikā, uzklausija mūs, pierakstīja mūsu datus un devās pārbaudīt tuneli. Čūska jau bija aizrāpojusi, bet kārtējo reizi pārliecinājos, ka atbildīgie dienesti ir uzdevuma augstumos.
Staigājot pa Honkongu skataties zem kājām😊🐍

Made in Latvia 🇱🇻. Upgraded in Hong Kong🇭🇰

Happy Birthday in Hong Kong! Iesoļoju ceturtajā gadā kopš dzīvojam šeit. Parasti ap šo laiku es uzrakstu kopsavilkumu par pagājušo gadu.

Šo trīs gadu laikā kopš mēs te ar ģimeni dzīvojam, esmu dzirdējusi neskaitāmas variācijas par savu vārdu, piemēram, Erita, Avita, Ms. Džuris, Elvita utt. Ir dzirdēti arī grūtāki personvārdi, bet kā izrādās mans arī ir pietiekoši sarežģīts. Kas to būt domājis ;) Un par valsti: Lativija, Latuva ir tikai dažas no variācijām, turkāt lielākā daļas vispār nezina, ka tāda valsts eksistē, kur atrodas un ka esam part of Russia. Bet par to neskumstu (pārāk), tieši pretēji, stāstu par to no kurienes es nāku un kas tā tāda par mistisko valsti Latvija. Daži no pasākumiem, kur stāstīju par savu valsti: kultūras nedēļa skolā, kur tika demonstrēts pašrocīgi samontēts video par Latviju (varat noskatīties youtube), stāstīts par tradicionālajiem ēdieniem svētkos, skolas 50 gadu jubilejā dziedāts "Aijā žūžu lāča bērni", HK skolu kultūras nedēļa, kur āri tiks prezentēta Latvija, turklāt vēl plānoti filmu vakari ar tematiskajām filmām un daudz kas cits.

Runājot par pagājušo gadu, viens no nozīmīgākajiem notikumiem - darba tirgus apgūšana Honkongā. Ticiet man, nav viegli 7.5 milj. pilsētā atrast darbu un vēl tādu, kas man der (nepilna laika), jo vēl joprojām par savu galveno darbu uzskatu savu trīs meitu audzināšanu. Darba sludinājumu lapas nešķirstiju un neko nemeklēju, tiku ieteikta, aizgāju uz interviju un tiku pieņemta. Ja pirmajos mēnešos darba bija maz, tad tagad pierādot sevi arvien grūtāk paliek apvienot darbu ar mammas pienākumiem. Šeit, protams, tie paši džungļu likumi, kā citās lielpilsētās, taču krietni skarbāki. Konkurence milzīga, darba roku ļoti daudz, turkāt tuvajā reģionā ir vēl daži miljardi. Jāpierāda sevi, jābūt kontaktiem un jābūt stipram, nesajūkot prātā. Daudzi slodzi nespēj izturēt, daudziem ir tikai darbs, bet ne ģimene (live to work kā saka), dažreiz pašnāvības nolecot no augstceltnēm utt.

Trīs gadus nebiju bijusi Latvijā, beidzot šogad vasarā aizbraucām. Pirmais iespaids bija tāds, ka tagad katrs, kuram nav slinkums, sameistaro kādus niekus ar latvju zīmēm un pārdod, kā unikālu roku ražojumu par pārdesmit eiro. Kaut kā neveselīgi, ja pavisam atklāti. Saprotu, patriotisms un viss tāds, bet nu diemžēl man tas šķita par traku. Tāda šaura viensētu saimniekošana vien sanāk. Nerunājot par to, ka kārtējie latvju uzņēmēji atkal un atkal cenšas iekarot Ķīnas (citiem arī pietiek ambīciju par visu Āziju runāt) tirgu. Ir, protams, daži unikāli piemēri, taču diemžēl ar to arī viss beidzas. Lai iekarotu Ķīnas tirgu, nepietiek vien tikai ar apņemšanos un ideju - ir jābūt arī izpratnei par kultūru, vēsturi utt. Tas viss nosaka to, cik veiksmīgi, vai neveiksmīgi būsiet šeit. Ir neskaitāmi piemēri ar daudz lielākām starptautiskām kompānijām, kas ir cietuās neveiksmi Ķīnas tirgū. Ieteiktu palasīt case study pirms kaut ko uzsākt.

Priecājos par meitu sasniegumiem skolā, lepojos ar zinātnisko projektu aizstāvēšanu (5.klase Honkongā, 3.klase Latvijā) un atviegloti pasmaidu par kārtējo rakstu netā, kur LV kārtējās izglītības reformas aprakstītas. Esmu lepna, ka spēju ar vīru nodrošināt mācības meitām Honkongā un jau tagad redzu lielu atšķirību starp bērniem Latvijā un savām meitām. Esot Latvijā viņām bija liela interese skatīties dabu un kā, piemēram, no zemes rok tārpu un iet makšķerēt. Tajā pat laikā (kontrasta pēc), iznākot no skolas nākamajā dienā pēc ASV vēlēšanām, apspriest ka jaunievēlētais prezidents nav īsti tas, ko daudzi gaidīja un vai viņš būs piemērots pildī savus pienākumus. Mācību sistēma fundamentāli atšķiras no tās, kas ir LV, bērnu idejas un uzskati, skolotāju attieksme un vecāku iesaiste utt. Bērniem māca DOMĀT, nevis kalt teorēmas un deklamēt rindas. Pilnīgi normāli šķiet izprast, atšķirt un respektēt dažādas kultūras, cilvēkus, kuri tās pārstāv. Tas palīdz ne tikai paplašināt redzesloku, mācīties, bet arī saprast, ka mēs visi esam dažādi, bet tajā pat laikā spēt atrast kaut ko kopīgu.

Atvērt kontu " augsta riska" valsts pilsonim

Pagaidām vēl neesmu pārgājusi citā pilsonībā, joprojām esmu LR valsts pilsone. Kā norādīts virsrakstā (un Jūs neesat pārlasījušies), šeit mēs esam to valstu sarakstā, kas skaitās "augsta riska" valsts. Diemžēl. Līdzās tādām uzlecošām valstīm kā Eritreja, Zimbabve, Madagaskara, Venecuela utt. Šeit, protams, atsevišķs paldies visiem tiem valstsvīriem, uzņēmējiem, kuri ar savu darbību radījuši šādu mūsu valsts reputāciju. Noteikti, ka ne bez iemesla LV atrodas šādā sarakstā. 

Ta kā esmu sākusi strādāt un darba devējs algu man izmaksā čeku veidā, tad vienīgais veids kā saņemt naudu, ir atvērt kontu HK bankā. Iepriekš uzzinot un sagatavojot kaudzi ar papīriem (adreses pierādījumu (rēķinu par pēdējiem 3 mēn.), rēķinu Latvijā par pēdējiem 3 mēn., pasi, HK identitātes karti)), es devos uz tuvāko banku. Ieejot kabinetā un uzrādot pasi, iestājās neomolīgs klusums un bankas darbiniece ar rūpju pilnu seju nemitīgi klikšķinot pa datora klaviatūru mēģināja kaut ko atrast. Kā vēlāk uzzināju, valsti vārdā Latvija. Kad pēc 20min. meklēšanas viņa beidzot atrada, tad uzrakstot uz papīra lapas man vēlreiz parādīja un pārprasīja, vai tās valsts pilsone es esmu. Ziniet pārņēma dusmas, paņēmu pasi, atšķīru pirmo lapu un liku izlasīt. 

Pēc tam vajadzēja aizpildīt anketu ar jautājumiem, kāpēc es gribu atvērt kontu, vai tas pirmais konts man ir Honkongā, cik man ir ieņēmumi mēnesī, cik ilgi strādāju, vai ir vēl kāda pilsonība utt.

Kad atbildēju, vienīgais iemesls, kāpēc es te atrodos un atbildu uz viņas jautājumiem ir, ka vēlos saņemt savu algu un to varu izdarīt atverot kontu bankā, darbiniece saprotoši māja ar galvu un teica, ka aizies nokopēt manus dokumentus. Aizgāja un pazuda uz vēl vismaz 20 min. Kad atgriezās, sapratu, ka viņa bija runājusi ar bankas menedžeri, vai man drīkst no "tādas valsts" atvērt kontu. Lieki piebilst, ka mans darba devējs ir Honkongas "valsts" iestāde😊

Pavadot bankā nepilnas divas stundas un sajūtoties kā noziedzniecei, jo man ir Latvijas pase, konts man tomēr tika atvērts. Tā nav pirmā reize, kad saskaros ar diskriminējošu attieksmi saistībā ar valsti, kuras pilsone es esmu, nemaz nerunājot par to, ka neviens nezina, kur tāda valsts atrodas un ka vienīgā asociācija ir ar Latvijai austrumos esošo valsti.... 

Kā iegūt autovadītāja apliecību Honkongā?! 🤔🚘

Latvijas autovadītāja apliecību var lietot Honkongā, kā tūrists ne ilgāk par 12 men. Ja uzturies pastavigi, tad jāmaina vai jāiegūst Honkongas. 

Diemželēl jasaka, ka samainit 1:1 LV tiesības nav iespējams, lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu pilsoņu to var izdariī (direct issue without test). Un pat Nigērija ir tajos sarakstos! 😞 

Ir divi veidi, kā iegūt HK tiesības. Gārakais un sarežģītākais ir caur autoskolu. Process līdzigs ka LV - teorija, braukšana min. stundu skaits, eksāmens. Otrs veids ir līdzīgs, taču laika ziņā krietni ātrāks: Apply for a temporary driving licence. Tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, jo 3 men. laikā no ierašanās HK ir jāpiesakās driving test. Ja nokavē termiņu, tad paliek tikai pirmā opcija. Nepieciešamie dokumenti: notariāli angļu val. pārtulkotas tiesības, pierādijums par dzīvesvietas adresi ( tā var būt gan Jums adresēta vēstule vai rēķins) un HK identitātes karte.

Iegustot so temporary licence, tā ir derīga 1 gadu (ar to var pārvietoties HK gluži ka ar full licence), taču ir jākarto gan teorētiskais eksāmens un arī braukšana (A, B, C daļas). Galvenais nosacijums šim variantam ir, ka viss jānokārto ar PIRMO reizi un ir tikai viena iespēja. Ja kadā daļā izkrīti, tad pirmais variants - jāiet uz autoskolu. Turklat temporary licence uzreiz tiek atņemtas. Teorijai var macīties pats, bet braukšanai jebkurā variantā ir jaņem instruktors, jo brauksanas specifika HK ir pavisam savadāka neka Eiropā. Turklat eksāmens tiek kārtots ar instruktora auto. Temporary licence ir derīga vienu gadu, jo gan teorijas, gan braukšanas eksāmenam gaidišanas laiks rindā ir vismaz 2-3 meneši. Man tas viss process aizņēma 6-8 meneši līdz ieguvu Full licence. Ja iegūst tiesības caur autoskolu (opcija #1), tad 1 gadu ir ari pārbaudes laiks, kura laikā jābraukā ar P burtu logā, nepārsniedzot noteiktu ātruma limitu un neizraisot nevienu satiksmes negadījumu - ja izraisa, tiesības tiek atņemtas. 

Kā noritēja pats eksāmens lasiet manā blogā iepriekš.

Lūk, īsuma tas būtu ari viss. Links detalizētai info: http://www.td.gov.hk/en/public_services/licences_and_permits/vehicle_and_driving_licences/how_to_apply_for_a_driving_licence/driving_in_hong_kong_for_overseas_driving_licence_/

Welcome to Taiwan🇹🇼

Pirms dažām dienām atgriezāmies no Taivānas. Kamēr viss vēl svaigā atmiņā, nolēmu padalīties ar ceļojuma iespaidiem. Varbūt kāds no Jums arī domā braukt.
Taivāna no Honkongas atrodas nepilnu 2 h lidojumā ✈️, ja būtu jālido no Latvijas, diez vai mans galamērķis būtu Taivāna. Pavadījām četras dienas un teikšu godīgi, pilnīgi pietiekami lai apskatītu Taipei un izbrauktu arī ārpusē.
Pirmajā dienā atlidojuši (ielidojām 2 pm), nolēmām uz viesnīcu doties ar sab.transportu, nevis ar taksi. Cenas starpība arī diezgan iespaidīga vai maksāt 1500 taivānas dolārus vai 400 par piecām autobusu biļetēm. Laika ziņā nekāda atšķirība. Autobuss ļoti komfortabls un tieši attiet no lidostas līdz galvenajai MRT stacijai. No tās mēs paņēmām taksi līdz viesnīcai par 90 taivāniešu dolāriem.
Iečekojoties viesnīcā devāmies ar kājām (10 min. gājiens) uz stilīgāko vietu paēst. Diez vai pati tur būtu gājusi, bet bērni bija sajūsmā. Nosaukums " Modern toilet" un kā jau nosaukums pasaka priekšā interjers iekārtots kā tualete (krēsli- podi, dzeramās glāzes- urīna savācēji utt.). Ļoti iecienīta vietējo jauniešu tusēšanās vieta, bet galdiņu pēc 5 min.mēs sagaidijām. Ja esat Taivānā, varat aiziet, kaut kas nebijis un interesants.
Bija jau vēla pēcpusdiena, kad MRT (Taivānas metro) nopirkām braukšanas kartes, līdzīgi kā HK Octopus un devāmies uz Chiang Kai-shek Memorial Hall. Turpat blakus  atrodās Nacionālais teātris un koncerta halle. Katru stundu notiek goda sardzes maiņa, esot tur nepalaidiet garām.
Turpmākās dienas apmeklējām gar Taipei Zoo, kurā apskatāma lielākā zvēru daudzveidība Āzijā. Ta kā HK Zoo nav, tad bērniem bija ļoti interesanti. Biļešu cenas arī par mazām naudiņām un ļoti iecienīts pie taivāniešiem. Ieteiktu nestāvēt uz tramvaju garā rindā, kas apved apkārt pa zoo teritoriju, bet paņemt tramvaju atpakaļ. Rindas nebija nemaz.
Bijām Nacionālajā Vēstures muzejā, kur apskatāma lielās Ķīnas kolekcija, kapēc Taivānā tā atrodās? Tāpēc ka Taivānieši vienkārši Ķīniešiem neatdod, bet patur pie sevis😀
Izbaudījām tējas ceremoniju senākajā tējnīcā. Rēķināties ar pāris stundām un samēra lielu maksu par tējas dzeršanu. Lētākā tēja sākot no 350 taivāniešu dolāriem.
Vienreiz dzīvē tas ir jāpamēģina un kādēļ lai to nedarītu Taivānā.
Neizpalika arī 101 torņa apskate, kas ir garākais tornis Taivānā, Konfūcija templis, Taivānas botāniskais dārzs.
Izbraucām arī nedaudz ārpus uz Beitou. Tur atrodas karstie avoti un termālā ieleja. Turpat netālu viens no otra atrodas karsto avotu muzejs, publisko avotu baseini, skaistākā bibliotēka Āzijā. Taivāna ir ne tikai populāra ar saviem apskates objektiem, bet ar ēšanu uz ielas (street food) Pamēģināt varat doties uz kādu no nakts tirgiem. Mēs bijām Shilin Market. Ļoti daudz cilvēku, un visapkārt vēl stendi, kur eļļā cep un vāra dažādus ēdamos. Ļoti lēti var pāēst, bet man nekādu prieku nesagādāja stāvēt uz netīras ielas un ēst eļļā vārītus produktus. Bet, ja Jums tas nesagādā nekādas problēmas, tad tā ir lieliska vieta kur ēst vakariņas🍲🍢🌮🍤
Pilsētā traucēja nemitīgais smogs, visas dienas gaisa piesārņojuma indekss bija ļoti augsts 😷. Cilvēku ( Mainland Chinese) rupjā izturēšanās uz ielas, arīdzan sliktās angļu valodas prasmes. Teiktu - pilsēta vienas reizes ceļojumam. Ārpus Taipei iespējams ir pavisam citi iespaidi.

Honkongas latvieši🇱🇻🇭🇰

Cik tad daudz mēs esam Honkongā? Pēc jaunākiem statistikas datiem aptuveni 30 😱, tad seko lietuvieši un igauņi.  Šeit ir apvienība TALKA ( Tālo Austrumu Latviešu Kultūras Apvienība), kas ir dibināta pirms veseliem 25 gadiem. Pirms pārcēlāmies uz šejieni, daudzus padomus sniedza ( skolas, ikdiena) šejienes dzīvojošie.  Par to es viņiem esmu ļoti pateicīga. Vairākas reizes gadā tiek rīkoti kopēji pasākumi un kopēju svētku svinēšana ( LR Proklamēšanas diena, Lieldienas, Līgo svētki) Tas ir tik forši tikties un klaču uzsist dzimtajā valodā, bērniem arī ir interesanti satikt savus vienaudžus, lai gan sarunvaloda  savā starpā parasti ir angļu valodā.

Kas tad ir tie, kas apmetušies šeit uz dzīvi? Laimes meklētāji? Emigranti, kas pametuši dzimteni, lai apceļotu pasauli? Ekonomiskie emigranti? Dažādi stāsti un cilvēki šeit ir. 

Parasti visnaskākie kritizētāji un komentētāji ir latvieši, kā saka "latvietim visgardākais saldais ēdiens ir otrs latvietis" :). Ļoti daudzos gadījumos (ja pat ne vienmēr) ir viegli kritizēt un teikt, "aizbrauca, kas tad tur īpašs, katrs to var. Par patriotu gan ir jāmāk būt!". Jāsaka, ka tas ir samērā sarežģīti atbraukt uz valsti/pilsētu ar 7 milj. iedzīvotāju, ar pavisam citu kultūru, dzīves dinamiku, nemaz nerunājot par bērnu skološanu, vispār vietas dabūšanu skolā. Ir jābūt jau izcilniekam, dabūjot darbu ar uzturēšanās atļauju (lai nav jābraukā šurpu turpu uz Macau) un noīrējot dzīvokli (Honkongas īres maksas ir top 3 pasaulē), iemaksājot drošības naudu par ūdeni, elektrību, gāzi utt. Ļoti prakstiskas lietas ar ko sākt. Un tās "virsotnes", kas ir sasniegtas Latvijā, šeit principā tādi nelieli pauguri vien ir - tiešā un pārnestā nozīmē. Honkonga ir noteikti viena no iekārojamākajām vietām Āzijā, neskatoties uz dzīves dārdzību, tāpēc konkurence ir milzīga.   

Zinot cik tas ir grūti dzīvot svešumā, vienam bez ģimenes, sarunājoties nevis klātienē bet caur skype, vienatnē svinot dzimšanas dienas, svētkus. Es noņemu cepuri visu to priekšā, kas uzdrošinājušies aizbraukt, lai sasniegtu citus apvāršņus, vai tas būtu profesionāli vai augot kā personībai. Visus mūs pēc tam vieno, vienalga kur mēs katrs arī atrodamies -dzīves redzējums. Tas ir mainijies un mēs vairs  neesam tie, kas kādreiz bijām aizbraucot.

Iepirkšanās

Viennozīmīgi visizdevīgāk un lētāk var iepirkties outlets. Lai gan, arī salīdzinot cenas ar Latviju arī "ne outlet" veikalos, cenas ir zemākas sporta precēm un elektronikai. (Tas izskaidrojams ar nodokļiem, šeit netiek apliktas preces ar PVN.) Lai gan par iepirkšanās paradīzi es uzskatu Londonu, tā kā nav iespējas aizlidot kā no LV, tad Honkongas outlet ir laba alternatīva.

Visu brendu veikali un outlet ir atrodami Honkongā. Ja nu vienīgi Jums patīk staigāt dizaineru pēdējās kolekcijās, tad šis raksts nav domāts Jums. 

Lielākais outlet veikals atrodas netālu no lidostas ( Citygate Outlets). Pārstāvēti vairāk kā 90 brendu veikali piedāvājot atlaides sākot no 30-70%. Ļoti daudz cilvēku ( lai gan tas nav nekāds jaunums😁) pārsvarā tūristi no Lielās Ķīnas, arī krieviski runājošos esmu tur sastapusi. Ieteiktu doties no paša rīta, kad veikalu ver vaļā ( darba laiks no 10- 22) Pēdējo reizi es tur iepirkos Esprit veikalā. Rindā pie kases stāvēju 40 min., nākamreiz, kad tur dotos iestātos rinda un uz maiņām ar vīru ietu skatīties drēbes. Džinsu Levi's autlets  kā arī Lacoste atrodas lidostā ( terminal 2) neesmu tur bijusi, nemācēšu teikt, cik labs vai nē.

Pēc sporta kurpēm, apģērba es devos pavisam nesen uz Kwun Tong. Iela ar dažādiem sporta brendu veikaliem 

( Adidas, Nike, Sketcher, Converse, New Balance). Biju sestdienas rītā, kad veikali bija tiko atvērušies, plaša izvēle, maz cilvēku. Nopirku sev divus pārus kurpju ( beidzot tiku pie pirmajiem Converse 😝), bērniem sketcher kurpes). Turpat netālu atrodas vairākas kafejnīcas, kur varat paēst pēc iepirkšanās.

Juvilierveikalu outlet neesmu bijusi, bet ja Jums ir interese, tad viens tāds atrodas Dundas Street Mong Kok.

Sasa ( liels kosmētikas veikalu tīkls) ir vairāki autleti Yau Mai Tei un Yeng Long.

Uz tirgus es apģērbu nepērku, vienīgais ko esmu nopirkusi ķīniešu zīda halātiņš, bet kvalitāte ir ok, iziris pa vīlēm vēl nav.

Ko apskatīt un darīt Honkongā?

Honkongā ir daudz ko apskatīt un daudz kur doties. Šoreiz par dažiem apskates objektiem, ko ieteiktu, ko nē un cik kas maksā.

Dodoties apskatīt Budas statuju (Lantau Island) ir vairākas iespējas kā nokļūt augšā. Viens no dārgākajiem veidiem Ngong Ping cable car (gaisa trošu vagoniņš). Ir iespējams stikla vagoniņš ( pieaugušajiem  biļetes cena 45€, bērniem 39€ ) un standarta  vagoniņš( pieaugušajiem 39€, bērniem 23€) . Visnotaļ dārgs un laikietilpīgs prieks. Vienmēr, lai nopirktu biļetes uz vagoniņu, ir jāstāv garā rindā. Mēs, pirmoreiz dodoties pie Budas, izmantojām vagoniņu ar stikla grīdu. Iespaidīgs brauciens, ja Jums nav bail no augstuma. Man ir, visu braucienu laiku, es ar ciet acīm klusībā lūdzos, lai ātrāk mēs būtu galā, bet bērniem un vīram patika. Otrs veids ir autobuss un pats pēdējais bezmaksas, kāpt kalnā ar kājām😀

HK ir daudz dažādu tirdziņu. Populārākie tūristu ir Ladies Market, Night Market un Stanley market. Visos trīs ir iespējams nopirkt telefona vāciņus, elektroniku, apģērbu, suvenīrus, apģērbus utt. Atslēgas vārds abos pirmajos ir kaulēšanās. Nebaidieties kaulēties, jo nevienai precei nav norādītas cenas. Un ja parasti sākās ar trīsciparu skaitli, tad beigās beidzās ar divcipara. Nepērciet elektroniku, viss tas jums darbosies nedēļu maksimums. Šeit ir daudz elektr. veikalu Apple store, Broadway, Fortress, kur droši varat iepirkties. Samaksāsiet vairāk, bet būs garantija, ka nesabojāsies pēc nedēļas. 

Runājot par cenām, tās ir zemākas nekā LV, piem. Apple watch ( lētāko versiju) Jūs varat iegādāties par 240€, iPhone 6s par aptuveni 500€ ( cenas var atšķirties, katrā veikalā). Atšķirība galvenokārt ir nodokļos, jo HK nav PVN.

Stanley market kaulēšanās nedarbojās, bet preces tur var nopirkt kvalitatīvākas un ceļš līdz tirdziņam būs elpu aizraujošs ar brīnišķīgiem dabas skatiem. 

Viena no skaistākajām vietām pēc manām domām ir Tsz Shan monastery. Nesen atklāts publiskai apskatei, pirms doties apskatit laiks jārezervē iepriekš.  To var izdarīt on-line. Budistu klosteris celts par Āzijas bagātākā cilvēka Li Ka-shing līdzekļiem. Klosteris ir bezmaksas, bet ekskursija gida pavadībā būs par maksu. Klosterī pieejama tējas ceremonija, kaligrāfija. Mierpilna vieta, kuru reti Honkongā var atrast.

Ja vēlaties kārtīgi izstaigāties, tad ieteiktu kādu no hiking trail. Populārākā ir Dragon's back. Trase ir vidēji smaga un ir piemērota visiem. Bija dažas vietas, kur vajadzēja bērniem padot roku un palīdzēt kāpt, bet lielākā daļa bija paveicama bez problēmām. Ja negribas kāpt kalnos, tad ieteiktu doties uz Kadoorie Farm vai Hong Kong Wetland park. 

Ja esat šeit bez bērniem varat doties uz augstāko bāru pasaulē- Ozone Ritz Carlton, kurš atrodas 118 stāvā. Teikšu godīgi, biju gaidijusi kaut ko grandiozāku. Telpa bija maza, ļoti daudz cilvēku ( kā visur HK) piesmēķēta, dzērieni ļoti dārgi. Par glāzi alus un vīnu mēs samaskājām 30€.  Ieeja bārā smart casual apģērbā, lai gan redzēju arī dažus šortos un sporta kurpēs. 

Race course ( zirgu skriešanās sacīkstes) vienīgās legālās azartspēles Honkongā. Biju aizgājusi ar mammu un māsu laikā, kad viņas ciemojās. Ir pieejamas tūristu biļetes ( uzrādot pasi var iegādāties) un parastās ieejas biļetes. Tūristu biļetes maksā  13€ un parastā ieejas biļete ar octopus 1€. Nav jēgas pirkt tūristu biļetes, atšķirība vienīgi ieejā. Tāpat sēdvietas ar visiem kopā kuri iegādājušies biļetes par 1€. Turpat uz vietas var izdarīt likmes uz zirgiem, ieeja no 18 gadu vecuma. Divās vietās HK notiek sacīkstes - trešdienās Causaway Bay un svētdienās Sha Tin.  

Pārvietoties par Honkongu ir ļoti vienkārši, sabiedriskā transporta sistēma ir ļoti ērta un saprotama. Braucot ar metro tel. ielādējat aplikāciju MTR mobile. Tur ievadot sākuma staciju un beigu aplikācija aprēķinās laiku, kas tiks pavadīts ceļā, norādītas platformas ( ja būs jāpārsēžās citā līnijā) un izeja, lai nonāktu pie sava apskates objekta. Tāda pati aplikācija ir autobusiem un taxi. Taksistam objekts vai adrese tiks pārtulkota ķīniešu valodā un Jūs bez problēmām nonāksiet gala mērķī. Ērtāku pārvietošanos nodrošinās octopus karte, kas derīga metro, autobusos, tramvajā ( Ding Ding) un kuģīšos. Octopus karti varat nopirkt jebkura metro stacijā informācijā, maksā ap 10 eiro (atkarībā no kolekcijas) un depozīts par karti jāiemaksā 10 eiro. Dodoties projām karti varat nodot atpakaļ un depozītu saņemt atpakaļ.

Honkonga ir ļoti dinamiska un aizraujoša metropole, kur modernais sastopams ar tradicionālo. Esmu pateicīga, ka varu šeit dzīvot!

 

Kambodža🇰🇭

Dzīvojot Honkongā, mēs daudz ceļojam pa Āzijas valstīm. Jāsaka, ka ir tomēr būtiska atšķirība, vai lidot no Eiropas aptuveni 10-14 stundas, lai nonāktu kādā no Āzijas galamērķiem, vai no Honkongas un otrādi. Ceļojam, protams, visa ģimene, kopā ar trim bērniem, jo ceļošana paplašina redzesloku un daudzreiz liek paskatīties uz savu dzīvi no cita skatu punkta. 

Viens no pēdējiem mūsu ģimenes ceļojumiem bija uz burvīgo un noslēpumiem apvīto Kambodžu. Jaungada pirmajā dienā devāmies ceļā - Jūs jau zināt teicienu: kā iesāksi Jauno gadu, tā arī pavadīsi. Pirms ceļojuma rūpīgi tika sastādīta programma, lai nav tā, ka pamostās no rīta un nezina, kur iet un ko darīt. 

Programma bija ļoti intensīva, jo trīs dienu laikā vēlējāmies apskatīt pēc iespējas vairāk no Siem Reap. Siem Reap ir slavena ar tempļiem, it sevišķi, Angkor Wat, kas ir pasaules lielākais reliģiskais monuments (popularitāti ieguvis ne tikai kā slavens tūristu galamērķis, bet arī kā viens no centrālajiem monumentiem filmā "Lara Krofta. Kapeņu izlaupītāja" ar Andželinu Džoliju galvenajā lomā); Apsara dejām (Apsara dance), zīda fermu, applūdušajiem mežiem un, protoms, slavenajiem ciematiem uz ūdens (floating villages). Cēlāmies 6:00 no rīta un parasti viesnīcā atgriezāmies vēlu vakarā. 

Pirms ceļojuma youtube apskatījos par Siem Riep, lai labāk saprastu, kurus tūrisma objektus vēlamies apskatīt un kurus nē. Sastādot sarakstu vienojāmies par tempļu, zīda fermas, Apsara deju un ciematu uz ezera apskatīšanu. Lai apskatītu Apsara dance, galdiņu ieteiktu rezervēt savlaicīgi, sazinoties ar kādu no viesnīcām, kur to piedāvā. Mēs to izdarījām divas nedēļas iepriekš un sēdējam pašā pirmajā rindā. Cenā iekļautas vakariņas (bērniem bija atsevišķa ēdienkarte), dzērieni ir par maksu. Piebildīšu, ka nav lēts prieks. Vakariņu cena ar deju šovu aptuveni 150 ASV dolāri, bet toties viss autentisks. 

Pa Kambodžu pārvietojāmies ar tuk-tuk taksīšiem. Pie motocikla piestiprināta piekabe ar sēžamajiem. Cena uz dienu 15 USD, bet nesapriecājaties, kas mums skaitās diena, tas tuk-tuk šoferiem aizvešana uz trim, četriem objektiem. Rēķinaties, ka parasti cena sāksies no 30 USD, tad jums jāsāk kaulēt uz leju.

Piedzīvojumi mums sākās, kad rīta agrumā devāmies apskatīt tempļus. Vienojamies par cenu un nolīgām tuk-tuku uz dienu. Aizbraucot līdz tempļa ieejai, jāizstāv garā rindā, lai nopirktu ieejas biļetes. Katrs tiek nofotografēts un paņemti pirksta nospiedumi. Ir iespēja iegādāties vienas vai triju dienu ieejas biļeti. Mēs pirkām vienu dienas.

Jāpiebilsts, ka naudas vienība Kambodžā ir riels, bet tūristiem visas cenas ir ASV dolāros. No tūristiem vietējie pieņem tikai ASV doārus. Vesela paralēlā sistēma. 

Nu tātad aizbraucām uz pirmo templi un sarunājām, kur mūsu šoferis gaidīs. Pēc stundas nolēmām doties apskatīt nākamo templi (tie viens no otra atrodas dažu km.rādiusā) un sākām viņu meklēt. Izstaigājām stāvlaukumu krustām, šķērsām, bet no viņa ne vēsts. Pastaiga notika 34C karstumā, un pēc piektā apļa pa stāvlaukumu un meitu čīkstēšanu, ka viņas vairs nespēj paiet, es nolēmu turpat ēnā apsēsties un, lai vīrs turpina viņu meklēt. Pēc 20 min sēdēšanas un ziņkārīgo pārdevēju atbildēšanu uz jautājumiem, vai visas ir manas meitas un cik tad man pašai gadu. Motora rūkoņu pavadīts ieradās vīrs mums pakaļ, bet kas tad tas, tas taču nav mūsu šoferis. Pēc staigāšanas apkārt, vīram bija apnicis un viņš  bija nolīdzis cita tuk-tuku, lai pa 2 USD mūs aizved līdz nākamajam templim. Bijām devušies ceļā, kad pēkšņi no mugurpuses atskan neatlaidīga pīpināšana un kliegšana. Pagriežam galvu atpakaļ, mūsu šoferis. Ieraudzijis mūs citā tuk-tukā bija sācis dzīties pakaļ, ka nekā savu nolīgto naudiņu gribās. Stāsta morāle: nofotogrāfējat tuk-tuku, viņa nr.zīmi.  Ja viņu pazaudējat, tā būs vieglāk atrast. Jo ejot 34C karstumā, jums viņi visi liksies vienādi. Un viņi tur ir simtim. Labi tas, kas labi beidzās, apskatījām visus tempļus un laimīgi atgriezāmies atpakaļ viesnīcā, lai dotos uz vakara šovu - Apsara dance. 

 Nākamās dienas rītā visa diena bija jāpavada gida pavadībā, jo devāmies uz slavenajiem ciematiem uz ūdens - floating villages. Šajā reizē ar tuk-tuk nebraucām, jo ceļā bija jāpavada aptuveni stunda līdz Kompong Kleang. Pa ceļam izbaudījām Kambodžas lauku dzīvi - jāsaka, viss ir mazattīstīts, galvenkoārt balstīts uz lauksaimniecību. Ceļi visi sarkani no māla un izbraucami ļoti grūti. Lietus laikā par pārvietošanos pa ceļiem vispār var aizmirst. Tad nu tā...pa ceļam piestājām, lai nogaršotu Kambodžas tradicionālo gardumu bamboo rice - rīsi kopā ar kokosrieksu skaidiņām un melnajām pupām, tvaicēti uz ugunskura dūmiem. Saldi un ļoti lipīgi, bet jāsaka, ka garšīgi. Nākamais pieturas punkts - māla ķieģeļu "rūpnīca". Faktiski tur strādā viena ģimene, aptuveni 10 cilvēki (strādā visi - sievietes, vīrieši un bērni). Viens vai divi izkaplē mālu, nākamie salies šo mālu speciālā ar roku darbināmā mašīnā, kas izspiež ķiegeļus. Pēc tam tos ievieto lielā ceplī un dedzina aptuveni nedēļu. Šī procesa gaitā uguns nedrīkst nodzist ne uz mirkli, jo viss darbs un materiāli būs vējā. Tā nu 24 stundas ģimene uztur uguni kuramies. Tikai piebildīšu, ka 10 ķieģeļi maksāja 1 ASV dolāru. Māju pa lēto varētu uzcelt ;)

Pēc tam piestājām vienā no lauku ciematiem, kur meitas izdalīja ciemata bērniem grāmatas. Skolas šeit vishem pieejamas, taču lielākoties bērni palīdz vecākiem dažādos darbos un skolu nemaz neapmeklē. Vēl pa ceļam paēdām vītinātas zivis, uz uguns ceptu ūdens čūsku, lotusa augļa sēklas un citus gardumus.

Pats brauciens pa ezeru bija ļoti iespaidīgs - mājas krastā sniedzas pat līdz 10 metru augstumam. Visa dzīve notiek ezera apkārtē, uz ūdens. Šeit ir veikali, slimnīca, skola - viss uz ūdens. Iespaidīgu un tajā pat laikā dīvaini, ka cilvēki 21.gs. dzīvo bez elektrības, bez labierīcībām (turpat nokārtojas ūdenī, pēc tam šo ūdeni dzer un mazgājas).  

Vienīgais, kas no mūsu plāna neīstenojās bija, zīda fermas apskatīšana. Meitas bija tik pārgurušas, ka mēs piekritām atlikušo dienas daļu pavadīt viesnīcas baseinā.

Kā ar ēšanu? Ēdot viesnīcas restorānos un bāros, protams, cenas būs divreiz augstākas. Mēs devāmies uz slaveno Pub Street, kur ir iespējams pagaršot dažnedažādas virtuves. Ir iespējams arī pavisam eksotiski paēst - nobaudot krokodila, čūskas, strausa, haizivs, bruņurupuča utt. gaļu. 

Obligāti apēdat saldējumu, kas tiek iepildīts lielās, vijīgās vafelēs - vienīgā vieta, kur šādu brīnumu var nopirkt. Pie reizes izbaudījām zivju masāžu kājām (fish spa) un kāju masāžu, mēs devāmies iepirkties vietējā nakts tirdziņā. 

Viesnīca.

Atzīšos godīgi, parasti tas mums sagādā vislielākās problēmas. Jo ģimenei ar trim bērniem, ne vienmēr pieejami ģimeņu numuriņi (Family room) vai apvienotie nr. Mēs palikām Empress Angkor Resort & Spa. Ir iespējami arī lētāki varianti, bet mēs ar bērniem parasti valstīs (kā Taizeme, Filipīnas) labāk izvēlamies augstākas klases viesnīcas. 

Brīnišķīgs ceļojums, kas vēl ilgi paliks atmiņā!