Kas tad ir tie, kas apmetušies šeit uz dzīvi? Laimes meklētāji? Emigranti, kas pametuši dzimteni, lai apceļotu pasauli? Ekonomiskie emigranti? Dažādi stāsti un cilvēki šeit ir.
Parasti visnaskākie kritizētāji un komentētāji ir latvieši, kā saka "latvietim visgardākais saldais ēdiens ir otrs latvietis" :). Ļoti daudzos gadījumos (ja pat ne vienmēr) ir viegli kritizēt un teikt, "aizbrauca, kas tad tur īpašs, katrs to var. Par patriotu gan ir jāmāk būt!". Jāsaka, ka tas ir samērā sarežģīti atbraukt uz valsti/pilsētu ar 7 milj. iedzīvotāju, ar pavisam citu kultūru, dzīves dinamiku, nemaz nerunājot par bērnu skološanu, vispār vietas dabūšanu skolā. Ir jābūt jau izcilniekam, dabūjot darbu ar uzturēšanās atļauju (lai nav jābraukā šurpu turpu uz Macau) un noīrējot dzīvokli (Honkongas īres maksas ir top 3 pasaulē), iemaksājot drošības naudu par ūdeni, elektrību, gāzi utt. Ļoti prakstiskas lietas ar ko sākt. Un tās "virsotnes", kas ir sasniegtas Latvijā, šeit principā tādi nelieli pauguri vien ir - tiešā un pārnestā nozīmē. Honkonga ir noteikti viena no iekārojamākajām vietām Āzijā, neskatoties uz dzīves dārdzību, tāpēc konkurence ir milzīga.
Zinot cik tas ir grūti dzīvot svešumā, vienam bez ģimenes, sarunājoties nevis klātienē bet caur skype, vienatnē svinot dzimšanas dienas, svētkus. Es noņemu cepuri visu to priekšā, kas uzdrošinājušies aizbraukt, lai sasniegtu citus apvāršņus, vai tas būtu profesionāli vai augot kā personībai. Visus mūs pēc tam vieno, vienalga kur mēs katrs arī atrodamies -dzīves redzējums. Tas ir mainijies un mēs vairs neesam tie, kas kādreiz bijām aizbraucot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru