Meklēt šajā emuārā

2017/12/23

Intervija ar mums

“Pirms apmēram četriem gadiem Juris izturēja lielu konkursu un ieguva vecākā finanšu menedžera amatu Honkongā. Tas nozīmēja lielas pārmaiņas viņa, sieviņas Evitas un pāra trīs meitu dzīvē. Viņi no Latvijas pārvācās uz tālu zemi ar ļoti atšķirīgo kultūru, klimatu un likumiem. Sākums nebija viegls. Tomēr pāris ir cīnītāji un nu jau Honkongu sauc par savām mājām. Juris ir pakāpies amatā par reģionālo finanšu vadītāju Āzijā un Austrumeiropā meitenes iejutušās skolā.“

Visu sarunu varat noklausīties:https://soundcloud.com/globusam/new-recording-5

2017/11/29

Aiziet-piektais gads Honkongā!


Tieši savā dzimšanas dienā  četrus gadus atpakaļ kāpu lidmašīnā un devos prom no Latvijas. 🛫Katru gadu atskaite man sākās 23. novembrī, lai atskatītos uz nozīmīgākajiem notikumiem mūsu ģimenes dzīvē.
Pats, pats svarīgākais notikums ceturtās meitas gaidīšana un sagaidīšana Honkongā.
Kā man gāja un kā ir sagaidīt bērnu HK, ar ko atšķiras no Latvijas par to atsevišķā stāstā. 
Joprojām prieks un lepnums par vecāko meitu skolas gaitām un sasniegumiem sportā. Vecākā meita ar sasniegumiem trennējās mākslas vingrošanā 🤸‍♂️un vidējā meitai intensīvas slodzes trenniņi aizrit elites peldēšanas komandā. 🏊🏻‍♀️Protams neiztikt bez teikvando, tenisa, regbija  un mākslas treniņiem. Kā to visu var apvienot? Rūpīga plānošana, lai gan godīgi varu atzīt, ka ir grūti. Treniņi notiek arī sestdienās un svētdienās. Īstu brīvdienu mums nav, vienīgi, kad esam prom ceļojumā. 
Šis gads mums arī noritēja domājot un izvēloties vidusskolu vecākai meitai. 📕Šeit pamatskolu beidz 6 klasē un vidusskola sākās no 7 klases. Priekšā šogad eksāmeni skolas beigšanā un izlaidums vasarā. 🎓
Gaidot ceturto meitu nolēmām algot pie sevis pilna laika mājkalpotāju.👩🏽‍🍳 Vasaras sākumā rīkoju intervijas un pēc tam ar izvēlēto kandidāti slēdzām līgumu uz diviem gadiem un nodrošinam kā darba devēji vīzu ar uzturēšanās atļauju. Ja man pirms tam bija cilvēks kurš 2x nedēļā nāca
 un tīrija dzīvokli tad tagad viņa  strādā un dzīvo pie mums. Kādēļ šis lēmums? Beidzot ar ceturto bērnu  gribējās izbaudīt gaidīšanas un audzināšanas laiku. Nevis domāt par mājas kārtošanu, skriešanu uz veikalu, ēst gatavošanu, drēbju gludināšanu utt. Negribas būt kārtējam  pārgurušam zombijam, kurš skrien ar jaundzimušo uz rokām un sēž meitu pulciņos. 
Un ta kā šeit nav neviena, ne mammas, ne māsu kam paprasīt palīdzību, tad viņas pieņemšana darbā bija neizbēgama. 
Lepnums par vīru, kurš strādājot atbildīgi augstā amatā spēj to apvienot ar kompānijas sociālo mēdiju amatu. Piedaloties dažādos kompānijas rīkotajos labdarības pasākumos, reklāmās. 
Neizpalika arī kārtējie ģimenes ceļojumi uz Hua Hin ( Taizeme), Bali ( Indonēzija) un Singapūru. 
Īsumā tas par šo gadu viss!
Un lūdzu nejautājiet, kad mēs atgriezīsimies atpakaļ Latvijā, diemžēl nemācēšu teikt.

2017/09/20

Veiksmes stāsts

Veiksmes stāsts = smags darbs un neatlaidība jeb daži komentāri, ko vēlos piebilst un ko nepaspēju pateikt “Globusam otrā pusē” intervijas laikā.

Ko man personīgi nozīmē mūsu ģimenes veiksmes stāsts?
Sākšu ar to, ka atgriezīšos pagātnē par savu dzīvi Latvijā. Ja ļoti daudzos gadījumos tautieši aizbrauc no Latvijas finansiālu apsvērumu dēļ, tad mūsu gadījums bija pilnīgi pretējs. Es dzīvoju Pierīgā, savā dizainera iekārtotā privātmājā, man un vīram katram bija sava automašīna, savs dārzs, plašums. Es nestrādāju algotu darbu, mana ikdiena aprobežojās ar meitu aizvešanu uz pulciņiem, mājas un dārza apkopšanu, divreiz nedēļā došanās uz sporta kluba nodarbībām un protams skaistumkopšanas procedūrām (solārijs, frizieris, pedikīrs, manikīrs). Tāda kārtīga skaista, cacas-mājsaimnieces dzīve 🙈

Atbraucot uz šejieni, vārda tiešajā nozīmē, nebija nekā. Par automašīnu nemaz nerunājot. Pirmāmkārtām, finansiālu apsvērumu dēļ, jo iegādāties un uzturēt to nebija par ko. Otrāmkārtām - mūsu nederīgā autovadītāja apliecība, kas nozīmēja atkal doties uz autoskolu un kārtot visus eksāmenus no jauna. Tas prasīja ne tikai laiku, bet arī diezgan paprāvus finansiālos līdzekļus, kuri uz to brīdi nebija. Vienīgais pārvietošanās veids man bija sabiedriskais transports (ar kuru pēdējo reizi LV braucu, kad mācijos skolā) un pārvietošanās ar kājām.

Skaistumkopšanas procedūras arī pēc cenu apskatīšanās varēju nolikt maliņā. Matu krāsošana sākot no 150€ + matu mazgāšana un veidošana. Ta kā man ir gaiši mati un ne katram frizierim ir pieredze šeit ar gaišu krāsu matu īpašniecēm, tad bieži rezultāts pēc 200€ atstāšanas salonā būs gaužas asaras un sabojāti mati. Tāpat ar pedikīru un manikīru, cenas būs sākot no 50-60€ un rezultāts vairums gadījumu būs tāds pats, kā mazam bērnam iedodod nagu lakas pudelīti rokās un palūdzot nokrāsot nagus. Ko es darīju? Vai no blondīnes pārtapu brunetē? Nē! Sazinājos ar savu LV frizieri un palūdzu, lai uzraksta kādās proporcijās man jaukt krāsu, matu krāsu kādu lietoju LV pasūtiju no Ebay un krāsoju pati. Tāpat ar manikīru, pedikīru. Visu nepieciešamo sapirku i-neta, skatijos youtube un DIY. Sākumā rezultāts neatšķīrās no HK vidējā salona rezultāta, bet ar katru reizi iemācijos labāk un labāk😊
Vienīgais, kas man šeit bija palicis - bezmaksas solārijs, gandrīz visa gada garumā.

Pārvākties no mājas uz sērkociņkastītes dzīvokli par Jūrmalas villas īres cenām, tas arī prasa lielu piepūli.
Nonākt mazā dzīvoklītī nebija viegli, bet ziniet tas ļoti attīsta interjera dizainera prasmes. Jo jāsāk ļoti rūpīgi plānot, ja bez gultas tu vēlies vēl ievietot istabā skapi, trīs bērniem iekārtot guļamistabu utt. Ta kā, ja nezinat kā iekārtot dzīvokli, sazinaties ar mani😂
Šeit man sākās pilnīgi pretēja dzīve nekā biju pieradusi LV, sajūta bija ka dzīve mani par kaut ko soda, uzliekot pārbaudījumus, kas šeit bija uz katra soļa.
Vieglāk nekļuva lasot dažādus forumus un satiekot citus ārzemniekus, kur expati (iebraucēji) neko citu nedarīja, kā apspriedās par kārtējo jaunāko restorāna apmeklējumu, ceļojumu uz kādu no Āzijas valstīm utt. To lasot un dzirdot tu domā, kas tev nav kārtībā, ka tu nevari atļauties to dzīvesveidu kā viņiem.
Lieta tāda, ka lielākai daļai iebraucēju darba līgumi ir uz noteiktu laiku (gadu, diviem, trīs) un tad pēc līguma beigām jādodas atpakaļ. Parasti tiek atmaksātas uz šo laiku gan skola, gan dzīvošana, atkarībā no ieņemamā amata automašīna, šoferis, mājkalpotāja utt. Pašam par savu ikmēneša algu jānopērk tikai drēbes, pārtika. To visu zinot, nerodas vairs jautājumi, kā viņi var un es nē. Un pavisam loģiski liekas ceļošana, labu restorānu apmeklēšana utt. Mana vīra gadījumā līgums ir uz nenoteiktu laiku, tas nozīmē, ka šeit mēs varam dzīvot un strādāt, cik ilgi vēlamies. Bet šis līgums ietver arī to, ka nekas netiek apmaksāts no darba devēja puses, tev ir alga ar kuru jāmāk iztikt. Gluži kā vietējam.

Tagad, gandrīz pēc četriem nodzīvotiem gadiem, es varu teikt, ka mēs esam sasnieguši to dzīves līmeni vai pat augstāku, kāds mums bija LV. Esam iegādājušies automašīnu, sab.transports palicis pagātnē, daudz ceļojam, meitām varam nodrošināt jebkuru ārpussklases pulciņu, nodarbinam pie sevis mājkalpotāju.
Skaistumkopšanas procedūras vēljoprojām visas veicu mājās pati, neredzu jēgu skraidīt šeit par saloniem un tērēt naudu. Kosmetologa pakalpojumu vietā esmu iegādājusies jaunākos sejas kopšanas aparātus no Japānas un Korejas, kuru procedūras mājas apstākļos pielīdzināmi augstas klases salonu sejas procedūrām.
Sporta klubs man atrodas mājas clubhousa- trenažieru zāle, kura aprīkota ar visiem jaunākiem sporta trenažieriem, gulšnāšans pie baseina (āras, gan iekšas) kļuvusi par ikdienišķu un saprotamu lietu. Saunas, pirtis, džakūzī tas viss arī ir.
Nerunājot nemaz par privāto mājas apsardzi, konsjērža pakalpojumiem un privāto mājas restorānu, kas domāts mājas iedzīvotājiem.




Pa šiem gadiem esmu iemācijusies vīru redzēt pārnākam vēlu vakarā, nepārmest, ka jāstrādā arī brīvdienās, uz skolas pasākumiem, sapulcēm iet viena, sporta dienā stafetēs skriet pa trim, atrasties vienai mājās, jo vīram jālido uz sanāksmēm, komandējumiem ārpuss HK utt.
"Veiksmes" stāsts no manis ir prasījis daudz asaru, spēju pielāgoties jebkurai situācijai, uzņemties atbildību un beidzot kļūt pieaugušai un nobriedušai personībai.
"What doesn't kill you, make you only stronger!”




2017/08/26

Īsumā par izglītības sistēmu Honkongā

Ir sācies jaunais mācību gads.📚💐 Ta kā tas ir mums šogad īpašs, jo vecākā meita pabeigs pamatskolu, un man ir uzdoti jautājumi par izglītības iespējām Honkongā, tad šoreiz savā blogā plašāk par to.

HK eksistē trīs veidu skolas: valsts skolas, valsts subsidētās skolas un privātās starptautiskās skolas. Valsts skolas ir bezmaksas un pieteikšanās rindas nav garas, bet lielākoties skolēni līdzīgi kā pie mums tiek uzņemti pēc reģistrētās dzīvesvietas. Apmācību valoda ir Cantonese (tradicionalā ķīniešu val.) un angļu valoda. Vēl papildus ir arī jāmācās Photongu (vienkāršotā ķīniešu valoda, kuru galvenokārt lieto Lielajā Ķīnā).

ESF(Englisch Schools Foundation) skolas subsidē HK valdība, lai nodrošinātu izglītību angļu valodā skolniekiem, kuri nerunā ķīniešu val. Šajās skolās tiek īstenots Britu izglītības standarts, rindas ir ļoti garas (pat 3 un vairāk gadi) un tiek uzņemti tie skolēni, kuri dzīvo noteiktās skolas rajonā. Ar katru gadu subsīdijas tiek samazinātas un mācību maksa līdz ar to pieaug.  Agrāk priekšroka tika dota ķīniešu val. nerunājošiem bērniem, bet tagad tā vairs nav.  

Privātās starptautiskās skolas. Gandrīz katra lielākā valsts šeit ir pārstāvēta ar kādu no savām skolām- Amerikas skola, Kanādas skola, Austrālijas skola, Japānas skola utt. Ar ko tad atšķiras katra no skolām? Pirmkārt, jau ar skolas izglītības standartu, parasti, ja vecāki zina, ka vajadzēs atgriezties atpakaļ dzīvot uz savu valsti, tad bērnam atsākot skolas gaitas savā, dzimtenē mācību viela nebūs iekavēta un pēc izglītības standarta atbildīs viens pret vienu. 
Brīvlaiki skolās arī ir pielāgoti attiecīgai valstij. Zinu pāris vecākus, kuri izņēma savus bērnus no skolas, jo skolas brīvlaiki bija pilnīgi citos laikos un nevarēja saplānot brīvdienas. 
Parasti arī priekšrocība skolās tiek dota bērniem, kuru viens no vecākiem ir attiecīgās valsts pilsonis.
Un visbeidzot, kas ir nemazāk svarīgi, dzīvojot svešā valstī- community. Ir taču brīnišķīgi satikt skolas vecākus un sarunātāties savā dzimtajā valodā.
Ta kā Honkongā nav pārstāvēta Latvija (vai kāds būtu šaubijies) ar privātskolu, tad mēs ar vīru vadijāmies pēs skolas izglītības standarta un skolas telpām (facilities). Ne katrai skolai HK ir liels peldbaseins, kur notiek peldēšanas stundas, liels sporta laukums,  liela skolas bibliotēka utt. Pateicoties peldēšans spēcīgajai apmācībai, gada laikā meitas pierādod sevi un cītīgi trennējoties ir uzņemtas skolas peldēšanas komandā, ar kuru regulāri piedalās sacensībās ar ļoti labiem rezultātiem. 
Kas ir IB - International Baccalaureate mācību programma? 
IB mācību programma tiek mācīta ļoti daudzās skolās, dažādās pasaules valstīs (šobrīd jau šis skaits pārsniedz 4,000 skolas, 150 pasaules valstīs). Aiz kalniem nav studijas un pēc šīs mācību programmas, pabeidzot vidusskolu, lielākās un prestižākās augstskolu durvis ir atvērtas.
Skolas pasniedzēji ir no UK,  Austrālijas, Kanādas, Japānas  un tāds arī ir vecāku un bērnu mikslis. Mēs esam vienīgie latvieši, kuru bērni jebkad no skolas pastāvēšanas brīža ir mācijušies skolā. Tas uzliek papildus pienākumus man kā mammai piedalīties skolas projektos stāstot par savu valsti, kultūru. Vienreiz gadā kultūras dienā meitas ierodas latviešu tautastērpos, nav viegli ar vilnas svārkiem nostaigāt visu dienu, ja ārā ir +30. 
Runājot par skolas maksu, visas internacionālās privātskolas jebkurā pasaules valstī maksā vienādi. Vai tā būtu Latvija, Taizeme, Krievija vai Šveice. Atšķirībā  no citām valstīm te ir milzīgās rindas (vairāku gadu garumā) un tā saucamie debentures, kuru summa sasniedz dažās skolās pat pusmiljonu eiro par vietu. Parasti mazākā summa ir sākot no 10 000 eiro. Debentures netiek atgrieztas, ja bērns pārtrauc mācīties, nauda paliek skolai.
Par ko vēl skolā ejot šeit jāmaksā? 
Skolas formu, ekskursijām, kuras mācību ietvaros ir vairākas reizes mēnesī un vienreiz gadā klases nometnes. Vecākajai meitai nometne šogad notiks ārpuss HK🛫. Parasti braucot, skola rezervē arī pieczvaigžņu viesnīcu bērniem, mūsu gadījumā  tā ir "Sheraton", priecājos, ka lidmašīnas biļetes vismaz nav nopirktas pirmajā klasē 😓. Manai draudzenei dēlam katru gadu skola rīko klases nometnes uz  citām valstīm, piem. Indonēziju (Bali), Jaunzelandi, Malaiziju utt. Summas, ko viņa katru gadu maksā par nometni, ir vienkārši astronomiskas. Jūs teiksiet, var jau nebraukt. Nevar diemžēl, tas ir " part of school programme."  Es no saviem skolas laikiem atceros klases ekskursijas uz Siguldu vai kādu no muzejiem.🙁

Par grāmatām, skolas mapēm mēs nemaksājam neko. Bet uzreiz piebildīšu, šeit nav grāmatu(izņemot Ķīniešu valodas priekšmetā). Bērni mācību vielu apgūst skolā un vienreiz nedēļā pilda mājas darbus, kas ir vairāk kā patstāvīgs uzdevums mājās meklēt, lasīt informāciju, projektu balstīti. Visi pieraksti arī tiek atstāti skolā un uz mājām netiek nesti, nav tādas "zubrīšanās" pa vairākām stundām atnākot mājas kā LV. Aizvēsturisku dzejolīšu kalšana šeit arī nenotiek. Vienu dienu ar vīru atcerējāmies savus skolas laikus un stāstijām, kā mēs skolas laikā špikerus rakstijām pirms kontroldarba un bastojām stundas, tad meitas ar izbrīnu skatijās un jautāja " Kāpēc negājāt uz stundām", vai, kas ir špikeris.😂

Katram skolēnam skolā ir nodrošināts portatīvais dators. Skolotāja mājasdarbus atsūta uz katra skolēna epastu. Es vienmēr ar patiesu apbrīnu skatos uz savām vecākajām meitām, kuras 8 gadu vecumā datorā jau bija iemācītas pareizi rakstīt ar abām rokām, nevis bakstīt klaviatūru ar vienu pirkstu. Vai, piemēram, ka viens no projektiem ir izstrādāt biznesa plānu savai idejai. 

Skola mudina bērnus iesaistīties arī dažādās labdarības akcijās vācot naudu dažādām pasaules labdarības organizācijām. Meitas ir cepušas un pārdevušas kūciņas vācot naudu Āfrikas bērniem. Pagājušo gadu vecākā meita ar klasi atradās " zupas virtuvē", kur HK nabadzīgajiem ļaudīm izdalija pārtiku, aprunājās, palīdzēja. Lepojos kā mamma un vienmēr atbalstu savus bērnus. 

Uzvedība skolā: skolā skolotāji tiek uzrunāti ar Miss vai Mr. un attiecīgais uzvārds. Nav tādas rupjas, nepieklājīgas uzvedības ne no skolotāju ne klasesbiedru puses. Ļoti daudz skolotāju ir vīrieši, jo kā jau visās normālās valstīs skolotāja darbs skaitās prestiža profesija un šeit strādājot par skolotāju nav mēneša beigās jādomā kā nopirkt maizi vai nomaksāt īri. Visi skolotāji daudz ir ceļojuši, papildinājuši pieredzi dažādās valstīs un tas arī dod to atšķirību kā mācību viela tiek mācīta un pasniegta šeit.
Piedodiet, bet izmainot Latvijā izglītības standartu vai pagarinot mācību gadu nekas nemainīsies. Jāiegulda valstij spēcīgos, jaunos pedagogos. Un ziniet, varat man piemaksāt, bet LV valsts skolā jūs manus bērnus neredzēsiet! 

Kā ar novērtēšanu? Katra mēneša beigās tiek rakstiski atsūtīts novērtējums par bērnu,  cik labi ir izpratis un mācējis pielietot stundās strādājot mācību vielu. Pirms jebkuras jaunas vielas apgūšanas skolotājs mums vecākiem atsūta vielas aprakstu, mērķi, ko vēlās sasniegt mēneša beigās. Atzīmes šeit netiek liktas.
1x gadā šeit notiek INCA testi, kur tiek pārbaudīti bērnu zināšanu līmenis, attiecīgi savam vecumam. Piem., vai ir zem savas vecuma grupas vai  virs, ja virs pa cik gadiem. Piebildīšu, ka nekad ne pirms viena testa meitām nav bijusi panika vai bail iet uz skolu. Viss notiek mierīgi, bez stresa.
Divreiz gadā saņemam no skolas (uz 15 A4) lapām sīku ziņojumu, par katru  bērna priekšmetu un attiecīgi katra skolotāja komentāriem. 
Šeit bērni tiek izcelti par savām sekmēm sportā, mūzikā vai mākslā. Katrs bērns tiek novērtēts kā personība, bet nekad šeit netiks kāds apsmiets vai nosaukts par stulbu, ka netiek mācību priekšmetos līdzi.
Katrā klasē bez skolotāja atrodas arī asistente, kura strādā ar bērniem kuriem ir nepieciešams vairāk izskaidrot, vai palīdzība nekā pārējai klases daļai. Ja ir iekavēts kādu iemeslu dēļ vairāk un bērnam nepieciešams mācību palīdzība kādā no priekšmetiem (learning support) tad skola nodrošina palīdzību pie diviem skolotājiem, kas strādā atsevišķi skolas laikā un palīdz uzlabot zināšanas attiecīgā priekšmetā.
Tāpat skolā ir pieejamas psihologa konsultācijas, ja nepieciešams kādam no skolēniem psiholoģiskais atbalsts skolas maiņas dēļ vai pārcelšanās dēļ. Tāpat arī vecāki var saņemt palīdzību, ja  piem. saprot, ka ar pusaudzi mājās vairs nav iespējams sarunāties. 
Visas konsultācijas ir bezmaksas.

Īsumā tas būtu viss, nauda ir neprātīga maksājot katru mēnesi par skolu, (viens ļoti labas komplektācijas Porsche jau ir aizbraucis pa šiem gadiem🚘) bet redzot smaidīgus, drošus par sevi pārliecinātus bērnus,  ar vīru saprotam, ka skola ir katru centu vērta. Un vai visu dzīvē izšķir nauda?


2017/07/31

Long weekend in Singapore


Diezgan spontāni izdomājām uz četrām dienām doties uz Singapūru. Jūlijs ir mēnesis, kad starptautiskajām skolām HK ir vasaras brīvlaiks un uz Latviju šovasar nebraucām. Ta kā iepriekš jau bijām bijuši Singapūrā, tad nolēmām galvenokārt bērnus aizvest uz Universal Studios Singapore. Honkongā ir Disnejlenda un tur jau pa šiem gadiem esam bijuši septiņas reizes, tad Universal Studios bija patīkamas pārmaiņas.

Biļetes iepriekš bijām nopirkuši internetā, lai nav jāstāv rindā, bet tāpat stāvot uz ieeju pavadījām 35-40 minūtes. Pēc HK sakārtotības, tas likās dīvaini, ka Singapūra valda nosacīts haoss un nespēja noskanēt biļetes pietiekami lielā ātrumā. Bijām darba dienā, bet tāpat uz atrakcijām bija jāstāv stunda, pat divas rindā. 
Kā nokļūt? Bezmaksas shuttle bus nemeklējiet, kā izrādās jau sen vairs nebrauc. Būs vien jābrauc ar publisko transportu vai jāņem taksis. 
Universal Studios atrodas Sentosas salā. 
Ja jāsalīdzina, kas man patīk labāk HK  Disnejlenda vai Universal, tad noteikti, ka labāk Disnejlenda. 
Biļešu cena: 75 SG$

Apmeklējām arī Gardens by the Bay. Izstaigājām skybridge, laika ierobežojums uz tilta 15 min., nesatraucaties tas ir pietiekami, lai paspētu apskatīt Singapūru no augšas un nofotogrāfēties. Ja sanāk, tad dodieties vakarā, kad parks tiek izgaismots. 
Cena: pieaugušajiem 8 SG$, bērniem 5 SG$

Parkā atrodas Children's garden, parks ar strūklakām bērniem. Ir divi laukumiņi mazākiem bērniem un lielākiem no 6-12 gadiem. Paņemiet noteikti peldkostīmus vai drēbes ko pārģērbt. Pie parka atrodas ģērbtuve, kur varēsiet pārģērbties. Meitām patika skraidīt pa strūklakām un atveldzēties, jo karstums SG ir visu laiku līdzīgs visa gada garumā +30, +35C. Daudzi vecāki bija paņēmuši arī ēdienu, ko pabarot bērnus pēc dauzīšanās pa strūklakām. Parkā atrodas arī kafejnīca, ja negribat ņemt līdzi savu ēdamo. 
Cena: bezmaksas

Bounce atrakciju parks. 
Ta kā netālu no mūsu viesnīcas atradās Bounce (trampoline parks) un HK mēs jau bijām bijuši vairākas reizes un mums patīk, tad nolēmām SG aiziet atkal. Viena lēkāšanas sesija ilgst vienu stundu, pietiekami, lai kārtīgi izlēkātos. Rēķinaties, ka bez ieejas maksas nāksies pirkt speciāli neslīdošās zeķītes.
Cena: 25 SG$

Izstaigājām vēlreiz centru, aizgājām pie panorāmas rata. Diemžēl nesanāca izstaigāt F1 trasi, jo augustā Singapūra svinēs valsts 52 dzimšanas dienu. Par godu tai tiks rīkota parāde un jau tagad katru nedēļas nogali tika rīkoti mēģinājumi un viss bija norobežots. 
Pirmo reizi būdami SG viņu nacionālo simbolu Merlion lauvu ar zivs asti apskatījām no ūdens puses laivā, tad šoreiz devāmies skatīties no sauszemes puses😁

Singapūrā varat aizstaigāt līdz China Town un Little India rajoniem. Ta kā mes dzīvojam HK un China town mums ir uz katra stūra, tad mēs bijām Little India. Bija interesanti apskatīties krāsainās mājas, sajust kariju un citu specifisko garšvielu smaržas, nofotogrāfēties un doties tālāk. Ja esat pirmo reizi SG un neilgu laiku, tad es neiekļautu šos apskates objektus kā must have seen in Singapore.

Viesnīcā mēs šoreiz palikām uz Orchard road, kas ir viena no galvenājām Singapūras ielām. Uz ielas atrodas ļoti daudz iepirkšanās centru. Ta kā arī SG pašlaik ir atlaižu laiks, tad nolēmu dažas stundas veltīt iepērkoties. Veikali nav tik pārpildīti ar cilvēkiem kā Honkongā un pie pārģērbšanās kabīnēm nenāksies pavadīt rindā 15 min. un vairāk, bet ziniet atlaides es neieraudziju. Ta kā ja gribat iepirkties atlaižu laikā un ietaupīt naudu, tad Singapūra nebūs īstā valsts, kur to darīt. 
Viesnīca bija izcila, centrā, 5 min. gājienā no metro stacijas, ar pēcpusdienas uzkodām (maizītēm un kūkām). Tie kuri ceļo ar bērniem spēs novērtēt servisu, ka nav jālauza galva, kur līdz vakariņām iet iekost, ar vakara bērniem draudzīgā vidē kokteiļiem un uzkodu plati. 
Man ļoti patika, nākamreiz ja nolemsim doties atkārtoti uz SG paliksim atkal.

Pēc otrās reizes SG varu teikt, ka esam apskatijušies visu no  tūristu galvenajiem apskates objektiem. Tīra, dārga, lēna pilsētvalsts. Pēc HK ritma grūti pierast, pie apkalpošanas lēnuma restorānos, veikalos, izklaides parkos.
Sāk gribēties izjust aukstumu, redzēt sniegu. Izskatās, ka mūsu nākamais ceļojums būs uz kādu no slēpošanas kūrortiem❄️⛷












2017/07/13

Drošība Honkongā! 💰💣🔪




Varu atzīt godīgi, dzīvojot HK savu Latvijas modrību un piesardzību esmu pazaudējusi. Šeit jūtos pilnībā droši - pat līdz absurdam. Dažreiz pieķeru sevi izdarot visneiedomājamākās lietas. Par ierastu lietu jau kļuvis dzīvokļa atslēgu atstāšana ārdurvīs (parasti pamanām to nākamās dienas rītā, kad dodamies prom), telefona atstāšana mašīnā (šeit iPhone 6 ir katram, tiešām katram un par luksusa preci tas netiek uzskatīts). Pēdējais gadījums, kad sapratu, ka Latvijas apstākļiem vairs neesmu piemērota, notika pagājušajā nedēļā. Ejot pēc mašīnas, kuru biju novietojusi dodoties uz meitas skolas pasākumu, somiņā sāku meklēt atslēgas, izvanndīju visu somu, beigās izkratīju visu saturu uz ielas, bet atslēgu nav. Biju jau tikusi līdz mašīnai ar cerību, ka varbūt izkritušas kaut kur pie mašīnas. Bet nekā, atslēgas nemētājās nekur, bet atrodas mašīnas aizdedzē. Divas stundas es biju projām, nekas no salona nav nozagts un mašīna arī stāv kā stāvējusi. Lieki piebilst, ka mašīnā atradās Dr. Dre bluetooth skandas, maciņš ar naudu (maksas tuneļiem), telefona turētājs, telefona lādētājs un bagāžas nodalījumā arī varēja salasīt dažnedažādas lietas, nerunājot jau par pašu mašīnas aizbraukšanu. Bet šeit atrastu samērā ātri, jo kameras ir uz katra staba, viss tiek filmēts un piefiksēts. Bet, protams, arī šeit iemīļotās tūristu vietās, kā Avenue of Stars, uzdarbojās kabataszagļi un jābūt uzmanīgam. Tomēr visvairāk zādzības notiek pašu mājās no "domestic helper" jeb mājkalpotājām/palīdzēm. Iegūstot darba devēja uzticību un pieeju katrai tavai lietai, viņas to izmanto un parasti apzog. Mantas parasti nonāk lombardos un atgūt ir ļoti grūti. Mani arī diemžēl apzaga viena no šādām mājkalpotājām. Atgriežoties mājās, nebija ne viņas, ne mantu. Tika paņemts tas, ko vienkārši var salikt rokassomā. iPad, bernu iPhone, zeltlietas un fotokamera. Mājās ir uzstādītas kameras, bet atrodoties arpus mājas, es nekontrolēju katru viņas soli, visa mājas teritorija, lifti arī ir ar kamerām, bet tas nepalīdzēja nekādi viņu atrast. Mantas es neatguvu, jo uz zvaniem vairs nereaģēja, nr. tika nomainīts un ta kā tā bija nepilna laika, tad nekādu līgumu man ar viņu nebija. Kad cilvēkiem uzticies, neiedomājies nofotografēt dokomentus, ievākt informāciju. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Mājkalpotājām, kas šeit ieradušās no trešās pasaules valstīm ( Filipīnas, Indonēzija, Šrilanka) es neuzticos un savās mājās viņas pār slieksni nepārkāps. Protams, ir arī pozitīvi piemēri, taču to visu aizēno šādi gadījumi, kā manējais. Negodprātīgu cilvēku ir daudz, taču pretējo ir noteikti vairāk.

Singapūra 🌴🌞

Šodien bērni bija atraduši bilžu grāmatu ar iepriekšējo gadu ceļojumu fotogrāfijām. Sāku skaitīt - nepilnu četru gadu laikā esam pabijuši astoņās Āzijas valstīs (Taizeme, Malaizija, Filipīnas, Makao, Singapūra, Kambodža, Taivāna, Indonēzija (Bali). Kā jau esmu iepriekš rakstījusi, ceļojam ar trim meitām vecumā no 6-10 gadiem. 

Tiešām nesaprotu tos vecākus, kuri savus bērnus atstāj omām un brauc divatā. Bērni arī (un līdzvērtīgi) ir pelnījuši atpūtu, kā mēs pieaugušie. Tā kā meitas brīvi (native speaker līmenī)  pārvalda angļu valodu, tad parasti viņas pašas aiziet, noskaidro un piedalās dažādās aktivitātēs, kas notiek viesnīcas teritorijā un parasti pasauc, tad kad jāparaksta rēķins par kādu no viņu aktivitātēm. 📝 Mēs ar vīru šo laiku varam veltīt mierīgi guļot pie baseina. Bērni nav traucēklis, lai atpūstos mēs- vecāki. 

Protams, braucot ar bērniem viss kārtīgi jāsaplāno, jānodrošinās ar zāļu aptieciņu, jo nekad nevar paredzēt, kas kuram var atgadīties. Ir gadījies, ka esam arī saukuši viesnīcas ārstu, jo paši ar paņemto aptieciņu vairs nevarējām līdzēt. Nolaižoties Honkongā un dodoties uz izeju, lidostas darbinieki šeit stāv ar termometriem un mēra katram bērnam temperatūru. Ja gadījumā tā ir paugstināta, tad bērns tiek nogādāts lidostas stacionārā uz tālākām pārbaudēm. Šeit ārsti ir ļoti piesardzīgi un uzzinot, no kurienes tu esi atgriezies, nosūta uz asinsanalīzēm. Ir nācies arī nodot asinsanalīzes uz tādām eksotiskām slimībām kā Zika vīruss un Malārija💊💉

Ceļojot pa Āziju jāņem vērā, ka nevajadzētu ēst salātus (izņemot attīstītās valstis kā Singapūra, Honkonga, Japāna, Koreja utt.), jo ūdens ar ko tie tiek mazgāti, nebūs augstākās kvalitātes, labākā gadījumā pa taisno no caurules; dzērienus ņemt bez ledus, tas pats stāsts par ūdeni🚰. Es kā veģetāriete arī parasti uz salātiem iekritu 😂😂Uz ielas street food arī nevajadzētu ēst un ik pa laikam slāpes atveldzēt ar veco labo Coca Cola. Ikdienā šo ķīmiju nelietoju, bet ceļojot dzeru pati un dodu arī bērniem. Ar kolu pie rokas tpu, tpu, tpu viss ir bijis ok. 

Vēl pagājušo gadu, jaunākai meitai ņēmām līdzi ratus. Lai gan meitai bija pieci gadi, tāpat lielus gabalus ar kājām noiet pa karstumu bija pagrūti un nest 20 kg smagu bērnu mums neiespējami.

Pirmajām dienām parasti arī paņemam līdzi dažādus kārumus, ja esam ieplānojuši ekskursijas, tad starplaikos līdz pusdienām tie noder. Saules krēms - parasti ņemu 50+, jāatcerās, ka saule Āzijā ir daudz spēcīgāka nekā Eiropā). Pārbaudīti labi moskītu krēmi, jo lielākā daļā Āzijas moskīti pārnesā tādas slimības kā Zika vīruss, Malārija, Dzeltenais drudzis, Japāņu encefalīts. 

Šoreiz pastāstīšu kā mums gāja Singapūrā. 
Singapūrā bijām 2015 gadā. Palikām service apartment Fraser suites. Kā jau iepriekš esmu rakstijusi, tad ģimenei ar trim bērniem nav viegli atrast pietiekami lielu numuriņu, kur mums visiem palikt. Mēs palikām Fraser suites, kuras atrodas Robertson Walk, tās salīdzinot ar otrām ir augstākas kvalitātes. Esam daudz ceļojuši, bet pirmoreizi viesnīcā bija pillow menu, kur varēja izvēlēties sev tīkamāko spilvenu pēc mīkstuma pakāpes😁

Singapūrā daudz staigājām ar kājām, pēc Honkongas burzmām izbaudijām pastaigas bez cilvēku masām uz ielas. Ja bija nepieciešams tālāk kaut kur nokļūt izmantojām sabiedrisko transportu. Kā nekā viens no labākajiem sabiedrisko transportu tīkliem pasaulē. Izmantojot metro ieteiktu iegādāties metro karti. Līdzīgi kā mums Honkongā octopus karte. Katreiz nebūs jāpērk metro biļete un tas paātrinās pārvietošanos pa Singapūru. Tā kā mēs zinam, ka brauksim uz SG atkal, tad prombraucot kartes nenodevām ( var nodot saņemot atpakaļ iemaksāto depozītu), bet paturējām līdz nākamai reizei.

Ko mēs apskatījām SG?
Gardens by the bay. Apskatījām ne tikai ārpusi, bet arī iekšpusi. Iekšā atrodas Flower dome, cloud forest un OCBC skyway. Mums ļoti ar bērniem patika, ta kā noteikti ieteiktu tur doties. Cenas: pieaugušajiem 28 SG$ bērniem ( 3-12 g) 12 SG$
Turpat pie Gardens by the bay atrodas pieczvaigžņu viesnīca Marine Bay Sands ar pasaulē garāko un iespaidīgāko peldbaseinu uz jumta. Ja maciņa biezums Jums atļauj palieciet viesnīcā un izbaudiet skatu no baseina, kas paveras uz Singapūru. Instagram kontā būs daudz skaistu bilžu 🕶😁Baseins diemžēl pieejams viesnīcas viesiem, bet skatu platformu var apmeklet jebkurš, kurš iegādājās biļeti.

Izbraucām ekskursijā ar amfībiju. Apskatījām gida pavadībā SG centru, uzzinājām vēsturi, bet pats iespaidīgākais mirklis, kuru bērni visu ekskursiju gaidīja bija iebraukšana ūdenī. Un ekskursijas turpinājums peldot un apskatot SG pilsētas simbolu strūklaku Merlion lauvu-ar zivs ķermeni. Cenas: 37 SG$

Turpat no ekskursijas sākumpunkta atrodas panorāmas rats. Man ir bail no augstuma un mēs neizmantojām iespēju apskatīt pilsētu no augšas. Bet ja vēlaties, iegādājaties biļetes un uz priekšu.
Kaislīgiem F1 sekotājiem, ieteikšu aiziet un izstaigāt trasi ar kājām. Ta kā mans vīrs ir aizrautīgs F1 sekotājs mēs šo iespēju nelaidām garām, zinu ka kādreiz arī klātienē aizlidosim, lai redzētu vienas no iespaidīgākajām sacensībām pasaulē.
Bijām arī aizgājuši uz Zinātnes muzeju. Patika, bet ta kā HK arī ir muzejs, tad neko īpaši  unikālu neredzējām. Turpat atrodas arī SG Snow city. Ta kā meitas ilgu laiku nebija redzējušas sniegu un izjutušas aukstumu, tad nolēmām viņas tur aizvest. Izturēju stundu iekšā, lai gan tiek iedoti slēpošanas kostīmi, tomēr t svārstības no +30 uz -22 bija pārāk krasas. Meitām patika, slidināties pa ledu un pikoties. Cenas: pieaug.stunda 16 SG$ bērniem ( 3-16g) 14 SG$

Bali night safari. 
Atrodas ārpuss SG centra, ja nekludos no centra braucām kādu 1h. Pa dienu līdz plkst 21.00 zoodārzs, pēc tam no 21.00 nakts safari. Mēs bijām nopirkuši biļetes uz nakts safari. Pērkot biļetes bijām pieteikuši shuttle bus, kur no konkrētas viesnīcas mūs paņēma. 
Biļešu cenas: pieaugušajiem 35 SG$ un bērniem 30 SG$. Nav lēti, bet ta kā biju izlasijusi ļoti labas atsauksmes nolēmām braukt. Aizbraucot sākās nenormāls negaiss, viss parks drošības apsvēruma dēļ tika slēgts. Biļetes bija iespējams samainīt uz citu dienu, bet ta kā tā mums bija pēdējā diena SG tad nauda tika pazaudēta tā arī neko neapskatot. Ieteiktu, ja braucat, tad ieplānojat tā, ja gadās kā mums, tad vismaz ir citas dienas rezervei, kad varat atgriesties atkal.

Ūdens atrakciju parks
Dienu pavadījām atrakciju parkā Wild wild wet. Es neesmu nekāda atrakciju parka fane, bet bērniem un vīram ļoti patika. Cenas: pieaug.20 SG$, bērniem 14 SG$
Ģimenes biļete ( 2 pieaug. un 2 bērni 60 SG$)

Sentosas sala🏝
Sentosas salā atrodas pludmale, resorti ar viesnīcām kā arī  dažādas atrakcijas-akvārijs, taureņu un insektu karaļvalsts, Universal studios utt.
Pusdienu pavadijām pludmalē, pastaigājāmies un devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Runājot par pludmali ir redzētas arī daudz skaistākas.🏄🏼🌊
Nepaspējām apmeklēt Universal studios, jo atrakcijām jāieplāno visa diena. To noteikti darīsim nākamo reizi, kad būsim SG

Kur pāēst?🍸🍽
SG katrs var atrast savām garšas kārpiņām un maciņa biezumam piemērotāko. Daudz jauku, mazu krodziņu kas HK  man ļoti pietrūkst. SG esot nekošļājat košļājamo gumiju un nemēģiniet to tirgot. Par to var nākties šķirties no 100,000 SG$ vai izciest cietumsodu līdz pat 2 gadiem.🙈
Brīnišķīga, sakārtota, tīra un droša Āzijas pērle. Mums ļoti patika un pavisam drīz esam nolēmuši doties atkal.

Updates sekos......





2017/05/24

Tiesu sistēma Honkongā

Ta kā mans darbs ir tiešā mērā saistīts ar tiesu sistēmu, tad šoreiz par to plašāk.

Atzišos godīgi, pirms es sāku strādāt, man nebija ne jausmas, ne par kārtību tiesas zālē, likumiem, ne par pašu procesu. Honkongā tiesu sistēma adaptēta angļu tiesu sistēmai (kā zināms HK ir bijusī Britu kolonija). Valodas, kurās notiek tiesas sēdes ir divas- angļu un ķīniešu. Mazliet dīvaini? Man tas arī škita dīvaini, ka tiesnesis (ķīnietis) visas lietas izskata angliski un tiesas tulks apsūdzējamajam tulko ķīniešu valodā, vai nu Cantonise vai Mandarin.
Ja tiesas priekšā stājās ārzemnieks, tad tiesas izskatīšanas process tiek izskatīts viņa dzimtajā valodā, to nodrošina tiesu valodas birojs, kuru pāraudzībā atroda visu valodu tiesu interpretētāji. Es esmu viena no tām: manas valodas ir latviešu, krievu un vācu. Esmu vienīgā latviešu valodas interpretētāja Honkongā. Diemžēl, jaatzīstas, ka tiesvedība ar Latvijas pilsoņiem šeit notiek un ļoti smagās lietās. Ar savu darbu esmu pabijusi vietās, kur cilvēks no brīvas gribas nenokļūst, sākot ar izolatoru un beidzot ar augstas drošības cietumu. Ta kā esmu vienīgā, tad nācies tulkot abām pusēm (tiesai) un apsūdzētajam, gan vina aizstāvjiem. Tas gan jāsaka parasti ir kategoriski aizliegts, bet man tiesnesis izsniedza speciālu atļauju, ar piezīmi, jo esmu vienīgā, citu tulku nav. Tiesas process kaut kā jāvirza.

Kādā veidā notiek tiesas process?
Neatkarīgi no lietas nopietnības viss sākas ar pirmās tiesas instanci. Ja šajā tiesvedības posmā apsūdzētais savu vainu neatzīst, tad lieta tiek nosūtīta tālāk uz augstāko tiesu. Tiesnesis lēmumu " vainīgs" vai " nevainīgs" nepieņem, bet to dara speciāli izvēlēta cilvēku grupa (parasti šī izloze notiek pirmajā tiesas sēdē, cilvēki ir dažādu profesiju pārstāvji, sākot no studenta, mājsaimnieces un beidzot ar augsta amatā strādājošo). Piedalīties, ja esat izlozēts, ir obligāti, visas kavētās darba dienas ir attaisnotas un darba devējs pret Jums nevar vērsties. Ir gadījies, kad šī cilvēku grupa pēdējā tiesas dienā nespēj pieņemt lēmumu. Tad visi tiek eskortēti no slepenās tiesas istabas uz viesnīcu tiesas darbinieku pavadībā. Mobilie telefoni šajā laikā viņiem tiek atņemti, viesnīcas numuriņā tiek atslēgts televizors un telefons. Tādejādi nodrošinās pret viņu lēmumu ietekmēšanu, vai tie būtu mēdiji vai telefonsaruna ar draugu, vai kādu ģimenes locekli. Ja šī cilvēku grupa uzskata, ka šis cilvēks ir vainīgs, tad sodu piespriež tiesnesis balstoties uz likumdošanu, ja lēmums ir pozitīvs apsūdzētajam, tad viņš tiek nekavējoties atbrīvots un tiesvedība tiek izbeigta.
Līdz šim man to nav nācies pieredzēt, ka kāds būtu atbrīvots.

Par ko šeit var nākties stāties tiesas priekšā?

Par visu, tiešām par visu. 
Laikā nenomaksātu sodu par auto novietošanu  neatļautā vietā, mutisku kāda cilvēka aizvainošanu, uzgrūšanos kādam sabiedriskā transportā, nepiedienīgu uzvedību, agresīvu braukšanu, tirdzniecību uz ielas, nemaz nerunājot par roku palaišanu vai vardarbības pielietošanu. Lietas tiek izskatītas šeit ļoti ātri, ja cilvēks ir nonācis aiz restēm ir iespēja tikt atbrīvotam pret drošības naudu, bet tur nāk līdzi virkne dažādu nosacījumu, kas jaizpilda, ja gribat tikt atbrīvots. Ja nevarat atļauties šeit advokātu, tas tiek nodrošināts bez maksas, sākot no britu beidzot ar ķīniešu.
Tiesneši Honkongā ir vieni no labāk apmaksātākiem profesiju pārstāvjiem, šeit nepastāv korupcija. Algas atkarībā no tiesas instancēm svarstās no 21 000€ mēnesī līdz pat 35 000€ mēnesī. Jā mēnesī, nepārlasijāties. Tuklāt vēl tiek segti dzīvošanas izdevumi. 

Esmu pateicīga par iespēju būt mazai daļiņai, redzēt un piedalīties šajā tiesu sistēmā Honkongā. 
Esot šeit nedariet muļķības, lai mēs netiktos tiesas zālē

2017/04/24

Honkonga-Bangkoka-Hua Hin 🌴🌞

Esam atpakaļ no sava kārtējā ceļojuma pa Āziju, šoreiz devāmies atkārtoti uz Taizemi.  Kāpēc Taizemi? Atzīšos godīgi, bijām noguruši: darbs, pulciņi, meitu sacensības utt. - tas viss prasa daudz spēka. Zinājām, ka vēlamies gulēt pie baseina un pludmalē, bez grafikiem , apskates objektiem utt. Vienvārdsakot, relaksēties un atgūt spēkus. Galvenais noteikums - īss lidošanas laiks, karsts laiks un pludmale. Ta kā Taizeme jau iepriekš nelika mums vilties, tad nolēmām doties atkārtoti. Tūristu iemīļotās atpūtu vietas kā Puketa, Pataja izslēdzām no saraksta un ta kā biju dzirdējusi labas atsauksmes par Hua Hin, nolēmām doties uz turieni. 
Taizemē, mums LV pilsoņiem, ir nepieciešamas vīzas. Ta kā zinājām, ka ielidosim vēlu naktī, tad divas dienas iepriekš HK devāmies uz Taizemes vēstniecību pēc vīzām. Ta kā mēs esam HK residents ar uzturēšanās atļauju, tad mums vīza tika izsniegta. Manai mammai vīza netika iedota, jo viņa bija aizmirsusi paņemt lapiņu ar datumu, kad viņa ir ielidojusi HK. Lūgšanās un solijums atsūtīt pa epastu nelīdzēja, dokumenti netika pieņemti un vīza bija vien jākārto Bangkokas lidostā. Piebildīšu HK mums tas nemaksāja neko, Bangkokā vīza vienam cilvēkam  maksā 1000 bati. Stāvējām rindā stundu. Esot HK bijām aizpildijuši online vīzas pieteikumu, kas paātrina procesu, bet esot uz vietas, mani ar mammu nostādija kopējā rindā un pateica, tāds pieteikums ar paātrināto kārtību neeksistē.
No Honkongas līdz Bangkokai lidojums ilgst nepilnas 3 stundas, aptuveni trīs stundu braucienā no Bangkokas atrodas Hua Hin kūrortpilsēta pie jūras, kurā parasti atpūšas Taizemes karaļa ģimene, vietējie Thai.  
No Honkongas ar lidsabiedrību Emirates devāmies uz Bangkoku. Emirates piedāvā lidojumu Honkonga- Bangkoka- Dubaija. Tehniskā pieturvieta ir Bangkoka, kur lidmašīnā tiek pildīta degviela un izlaisti pasažieri, kuri lido līdz Bangkokai. Ta kā ielidojām naktī, tad palikām Bangkokā un nākamo dienu nolēmām veltīt apskatot lielākos un nozīmīgākos tūrisma objektus. Tā bija vienīgā diena, kur gida pavadībā apskatījām Royal Palace, ceļā uz Hua Hin piestājām apskatīt slaveno dzelzceļu, kur vilciens vairākas reizes dienā iet cauri tirgum.  
Kad vilciens tuvojās tirgotāji steidz novākt teltis un grozus ar precēm, lai vilciens nesabrauktu. Ja vēlaties paši atrasties šai vilcienā nopērciet biļetes un uz priekšu.
Jau no Honkongas sazinājos ar van members (piedāvā šoferu pakalpojumus) un sarunājām atvešanu no lidostas, tūri pa Bangkoku un pēc tam nogādāšanu uz Hua Hin un atpakaļ uz Bangkoku. Kopējā cena 11500 bahti.
Ja uz Taizemi dodadies aprīlī, rēķinaties ka tas ir viens no gada karstākajiem mēnešiem, t katru dienu šeit bija +37, 38 C, ūdens t +33, 34😁
Honkongas vasara. Mēs jau esam pieraduši, bet tāpat dienas karstāko daļu pavadījām ar bērniem numuriņā vai viesnīcas rotaļu istabā.  Vakarā devāmies uz Hua Hin pilsētas centru, kur iespējams paēst, izbaudīt kādu no masāžām un iepirkties Hua Hin nakts tirdziņā.
Palikšana Hua Hin!
Izmantojot Airbnb portālu bijām noīrējuši luksuss dzīvokļa kompleksā dzīvokli, jo mums piecu cilvēku ģimenei (šoreiz sešu, mana mamma arī bija līdzi ceļojumā) ir grūti atrast viesnīcā vienu lielu numuriņu, kur mēs visi varam satilpt.
Ierodoties noteiktajā vietā, bija viena vienīga vilšanās- putekļi, netīrs un trakākais milzu prusaki pa visurieni. Kaut ko tādu mēs redzējām pirmo reizi. Nekavējoties sazinājāmies ar dzīvokļa saimnieci, atcēlām rezervāciju un pieprasijām savu naudu atpakaļ. Ta kā viņa negribēja nepatikšanas airbnb, viņa atgrieza nekavējoties visu naudu arī airbnb komisijas naudu ar lūgumu neko nerakstīt  par viņas dzīvokli. 11 naktī sēžam uz čemodāniem ar trim pārgurušiem bērniem, bez guļvietas. Vīrs zvana visām viesnīcām pēc kārtas un mēģina mums atrast kur palikt. Viss vai nu rezervēts, vai nav iespējams mūs visu sešus izguldīt. Beigu, beigās izdevās atrast mums divas atsevisķas istabas dažādos stāvos. Labi ka tā, jo varējām nakti pavadīt guļot uz čemodāniem pludmalē. Ar to viss nebeidzās, mums pakaļ ieradās vietējais, kurš kā izskatās piestrādā par taksistu. Šausmas, pretējā virzienā pa trim braukšanas joslām viņš mūs veda uz viesnīcu. Nezinu, kas darijās tā cilvēka galvā. Ta kā tur bija no english, tad mana kliegšana tur nepalīdzēja. Paldies Dievam bija pussnakts un satiksme nebija tik intensīva, savādāk nezinu vai tagad sēdētu un rakstītu blogā. Vienos naktī pārguruši nonācām viesnīca. Vairs caur airbnb neko nebukosim, vienīgi, ja caur draugu vai paziņu ieteikumu.
Kopā ņemot, ja neskaita murgaino sākumu, iPhone noslīcināšanu baseinā(septītais būs īstais, jo ūdensizturīgs😁), tad ceļojums bija izcils. Tik daudz smējusies, nebiju nevienā ceļojumā. 
Domaju, ka uz Hua Hin dosimies vēl, kad nepieciešams būs atgūt spēkus.













2017/01/08

Bali 🌴🌞🕶🛫

Uz Bali devāmies sagaidīt Jauno 2017. gadu. Lidojums no Honkongas uz Bali ilgst piecas stundas. Biju patīkami pārsteigta par Indonēzijas nacionālās aviosabiedrības servisa līmeni un kvalitāti.

Bali sala sadalīta vairākos reģionos- Denpassar, Kuta, Nusa Dua, Seminyak un Ubud. Mēs bijām apmetušies Ubud, mazā resortā. Izvēle krita par labu Ubud, jo  apkārt atrodas lielākie apskates objekti Bali. Ta kā satiksme ir briesmīga, sastrēgumi un mazais braukšanas ātrums, jo ceļi ir šauri un līkumoti, negribējām pusdienu pavadīt automašīnā, lai apskatītu kādu no tūrisma objektiem.

Kā ar pārvietošanos pa Bali?
Lētākais un bezmaksas - ar kājām. Bet tālu netiksiet, jo ar kājām diez vai varēsiet visur nokļūt. Attālumi ir diezgan palieli, būs vien jāmeklē kāds cits pārvietošanās veids. Par sabiedrisko transportu aizmirstiet, ta nav tā valsts, kur to izmantot. Lētākais būs izīrēt motoroleru (uz dienu maksās aptuveni 5€) lielākā daļa tūristu tā arī šeit pārvietojās. Otrs - taksometrs, kurš būs salīdzinoši dārgāks pārvietošanās veids nekā izīrēt uz dienu šoferi/ gidu ar automašīnu. Uber taksometru labāk šeit nesauciet, jo lielākoties salas daļā tas ir aizliegts. Nevēlama konkurence. 

Mēs visas dienas bijām nolīguši šoferi, kurš mūs vadāja pa visiem apskates objektiem. Vidējā cena dienā ir 640 000 rūpijas par 10h vai aptuveni 50 ASV dolāri) Cenā iekļauts benzīns, bet par stāvvietām jāmaksā pašam, ta kā mēs esam 5 ģimenē, tad mums bija 7- vietīga mašīna, 5- vietīga izmaksās lētāk. Norēķināšanās ar šoferi notiek dienas beigās māksājot rūpijās, par katru pārsniegto minūti tiks papildus aprēķināta summa 10% no visas maksas. Ticiet man, katru minūti ko būsiet pārsnieguši viņi arī iekasēs savu naudiņu. Rēķiniet un plānojat laiku rūpīgi, jo šeit ir pamatīgi sastrēgumi. 15 min. vietā var nākties braukt 45 minūtes. Pāris reizes bijām nokļuvuši pamātīgos sastrēgumos dēļ ceremonijas/ procesijas.  Paliels ļaužu bariņš bija nolēmis doties uz templi aizlūgt dieviem svētību un pārvietojās par automašīnu brauktuves daļu. Ta kā ceļi tik šauri, ka grūti apdzīt visas mašīnas seko gājēju kolonnai un gaida, kad viņi nogriezīsies uz templi. Varat iedomāties, kas par sastrēgumu. 

Ja Kambodžā( meklēt manā blogā) bija vesela paralēlā sistēma par norēķināšanos nevis vietējā valūtā, bet ASV dolāros, tad šeit tikai rūpijās. Piem. 10 ASV dolāri būs 120 000 rūpijas, varat iedomāties kāda kaudzīte sanāk samainot pāris simtus dolārus. Skataties un rēķiniet līdzi, vairākas reizes mēģināja uz muļķi paķert kafejnīcās, prasot trīs dažādas summas, kā arī jautājot vairāk, jo it kā neesam pietiekami iedevuši naudu. 

Vēl ir iespēja pašam izīrēt automašīnu un braukt. Es nebūtu tik drosmīga, jo šeit neeksistē mums pieņemtie satiksmes noteikumi. Katru reizi šoferim apdzenot kādu viņš uztaurēja, spoguļos neviens neskatās un tādejādi tiek brīdināti priekša un pretī braucošie, ka notiek apdzīšana. Ja iedegās sarkanā gaisma luksoforā, nebēdājiet, ieslēdziet tikai avārijas gaismas un dodieties tālāk. 
Mēs bijām izīrējuši uz pāris stundām motorolleru meitas pavizināt, viņām bija lieli prieki.🛵

Viesnīca nodrošināja arī bezmaksas shuttle bus, bet bieži viņš vienkārši neatbrauca un tā mēs uz ielas pavadijām gaidot 40 un vairāk minūtes. Ik pēc pāris m stāv vīrieši, kas izkliedz Taksi, Taksi. Rēķinaties, ka cena tikt uz vajadzīgo viesnīcu būs neadekvāti augsta, bet ta kā kaut kā jau būs jātiek atpakaļ, tad būs vien jāmaksā.

Bali pavadījām nedēļu, pietiekami, lai gūtu priekštatu un apskatītu svarīgākos tūristu apskates objektus. Ja brauktu uz tuvāk esošajām salām, tad gan ar nedēļu būtu par maz. 

Tempļos būs jāmaksā par stāvvietu ( sākot ar 2000 rūpijām, atkarībā no tempļa stāvvietas cena arī atšķīrās), pie ieejas liks apsiet sarong ( tradicionālo lakatu) un iekasēs noteiktu summu " ziedojumu". No visiem tempļiem man ļoti patika "bat cave temple". Alā izveidots templis, kur sastopami tūkstošiem sikspārņu un milzu pitoni. Pitoni tādēļ, jo daudz barības 😁. Drīkstēju paskatīties tikai no ārpuses, jo ieeja templī atļauta tikai hindu ticīgajiem. 
No pārējiem apskates objektiem ieteiktu Tirta Gangga un Royal Water palace. Viņi atrodas netālu viens no otra. Rīsu terases, iespaidīgi skaisti, mount Batur- augstākais kalns Bali. Daudzi izmanto iespēju sagaidīt saullēktu, bet piecelt bērnus 3 naktī, lai dodos vērot saullēktu, es neriskēju. Visa dienu būtu jaatklausās kašķīgi un ar dzīvi neapmierināti bērni. Bet ja esat divatā vai ar lieliem bērniem, tad uz priekšu! 

Mēs apmeklējām arī Bali Safari un Marine park. Ieejas biļetes nebūs no lētajām, bet mums ļoti patika. Apskatījām neskaitāmus Āzijas kontinentā sastopamus dzīvniekus kā arī nofotogrāfējāmies ar dažiem no tiem. Ja pirms tam interneta forumos biju izlasijusi par Marine park, lai obligāti tiktu paņemti peldkostīmi, jo parka teritorijā atrodas ūdens atrakcijas parks, tad ieraugot viņu realitātē radās vilšanās. Viens mazs baseins ar diviem slidkalniņiem un bērniem vecumā līdz 5 gadi. Ta kā meitas ir lielākas, tad mēs pat negājām pārģērbties. Uz parku var nokļūt izmantojot privāto transportu vai arī rezervējot iepriekš bezmaksas shuttle bus. No konkrētas viesnīcas viņš Jūs paņems un pēc parka apmeklējuma nogādās atpakaļ. Parka teritorijā stingri aizliegts ienest dzeramo un ēdamo, ūdeni bijām ielikuši somā dziļāk, bet pēc ļoti rūpīgas pārbaudes pudeles tika konfiscētas, bet vēlāk pie izejas tika atdotas. Pārbaudes notiek šeit daudzās vietās, jo šeit ir bijuši teroristu uzbrukumi. Parka teritorijā iespējams gan iegādāties dzeramo, gan ēdamo, ko arī lielākā daļa arī izmanto, jo pie ieejas viss ir atņemts.
Braucot atpakaļ ievērojām mašīnas stāvvietā ar akmeņiem zem riepām. Kā izrādās noparkojot vienu aiz otras, vēlāk ja kāds vēlās izbraukt, tā no stāvvietas darbinieku puses tiek pārstumta, zem riepām noliekot akmeņus, lai neripo😂Ko tādu mēs redzējām pirmo reizi. 

Ar WC apmeklējumu Bali būs kā būs, ( skat.fotogrāfiju ar zīmi par WC), jo visās tūrisma apskates vietās tās būs par maksu un vēl briesmīgā stāvoklī, labāk tad ieteiktu izmantot kādu no kafejnīcu. 

Atrodoties Bali neaizmirstiet iedzert pasaulē dārgāko kafiju- Luwak. Šeit ir daudzas vietas, kur to piedāvā, bet mēģiniet atrast tādu, kur iespējams apskatīt pašus dzīvnieciņus- kā es viņus saucu par coffee maker un redzēt procesu, kā top Luwak kafija. Par tasīti kafijas būs jāšķiras no 50 000 rūpiju, tik lēti diez vai kaut kur Eiropā varēsiet iedzert☕️. Neaizmirstiet arī atveldzēties kādā no salas ūdenskritumiem, mēs bijām pie Tegenungan ūdenskrituma.

Ko darīt bez apskates objektiem Bali?
Šeit lielākā daļa dodas uz spa. Viņi šeit ir uz katra stūra un piedāvā dažādus pakalpojumus, sākot no masāžas, matu griešanas/ krāsošanas, bizīšu pīšanu un nagu lakošanu. Kambodžā un Taizemē mums ļoti patika kāju masāža, tādēļ nolēmām doties atkal. Pie reizes visas trīs meitas sapina bizītes. Mana kļūda sākās, ka pajautāju, vai ir iespējams noņemt gēla nagu tipšus. Aktīvas atpūtas dēļ bija aizlūzis nags un ta kā cenu pakalpojuma sarakstā šis pakalpojums bija, es palūdzu, lai pie reizes izdaru. Ārprāc, domāju, ka palikšu bez nagiem. Beigās neizturēju paņēmu visus nepieciešanos instrumentus un noņēmu pati. Sataisiju skandālu un kā man pēc tam teica" In Europe it's different than in Bali." Really? I didn't know. 😳
Secinājums: vienkāršas lietas kā matu sapīšana, kāju masāžai ir ok, bet neprasiet neko sarežģītāku, patērēsiet vien nervus ar viņiem strīdoties un būsiet tikai sarūgtināti par rezultātu. Beigās viņas bija tā jau novestas, ka visu pameta un atteicas uzklāt manis izvēlēto nagu laku😂

Iepirkšanās Bali: mēs pēc suvenīriem devāmies uz tirgu. Tur tad liekat lietā kaulēšanās prasmes, ja gadījumā neidzodas nokaulēt vajadzīgo cenu dodaties tālāk uz nākamo stendu. Viss sortiments ir ļoti vienveidīgs, meitām sapirku krāsainas kleitas, sev rotas, Bali raksturīgas ar pušķīti galā, cepures, jo bijām aizmirsuši viesnīcā un gribot negribot, lai nedabūtu saulesdūrienu vajadzēja nopirkt. Indiāņu galvasrotu, nezinu kur vēl mājās viņu novietošu un skaistu, lielu sapņu ķērāju. 

Kopumā bija jauks ceļojums, nākamreiz ja uz šejieni braukšu noteikti braukšu uz blakus esošām salām, izmantošu kādu no tūrēm, piem. ziloņu pa džungļiem, jo pašlaik ar bērniem neriskējām. Jo Bali ir jāuzmanās, šī ir viena no tām Āzijas valstīm kur odi pārnēsā tādas slimības kā Zika vīrusu, Malāriju un Dengue fever ( drudzi)
Esat uzmanīgi un lietojiet pretodu līdzekļus!

Kas man traucēja/ nepatika?
Tā kā esam pietiekami ceļojuši par Āziju mani vairāk netīrība uz ielām nepārsteidza. Sakopts būs tikai lielāko viesnīcu rajonos, pārējos būs miskaste ar klejojošiem suņiem, kaķiem, mērkaķiem. Tiks ceļmalā būdā tirgoti augļi un blakus būs milzīga izgāztuve. Tāda dabas saudzēšana šeit neeksistē. Cilvēki šeit ir laipni, bet tu kā tūrists arī šeit tiksi uzskatīts par biezu naudasmaku (vai kā saka mans vīrs "walking ATM), kurš atbraucis atpūsties un kuram var prasīt vairāk par tiem pašiem augļiem nekā vietējam. Kad bijām Mount Batur, tā bija vienīgā vieta, kur ļoti uzbāzīgi, skriedami pakaļ mēģināja pārdot lietas. Parasti šeit pietiek, ja pasaki nē, paldies! Es bieži vien dusmojos par Honkongas pareizumu, kārtīgumu, bet vienmēr atlidojot atpakaļ, es pie sevis nopriecājos, par iespēju kādā valstī es dzīvoju.
Nu ko, būs jādomā,kur nākamreiz doties🤔












Kaira, Ēģipte

  Kādēļ Kaira un nevis kāds kūrorts Ēģiptē? Tādēļ, ka neesam ( esmu to jau teikusi) "baseinu ģimene". Varam 1-2 dienas augstākais ...