Bali 🌴🌞🕶🛫

Uz Bali devāmies sagaidīt Jauno 2017. gadu. Lidojums no Honkongas uz Bali ilgst piecas stundas. Biju patīkami pārsteigta par Indonēzijas nacionālās aviosabiedrības servisa līmeni un kvalitāti.

Bali sala sadalīta vairākos reģionos- Denpassar, Kuta, Nusa Dua, Seminyak un Ubud. Mēs bijām apmetušies Ubud, mazā resortā. Izvēle krita par labu Ubud, jo  apkārt atrodas lielākie apskates objekti Bali. Ta kā satiksme ir briesmīga, sastrēgumi un mazais braukšanas ātrums, jo ceļi ir šauri un līkumoti, negribējām pusdienu pavadīt automašīnā, lai apskatītu kādu no tūrisma objektiem.

Kā ar pārvietošanos pa Bali?

Lētākais un bezmaksas - ar kājām. Bet tālu netiksiet, jo ar kājām diez vai varēsiet visur nokļūt. Attālumi ir diezgan palieli, būs vien jāmeklē kāds cits pārvietošanās veids. Par sabiedrisko transportu aizmirstiet, ta nav tā valsts, kur to izmantot. Lētākais būs izīrēt motoroleru (uz dienu maksās aptuveni 5€) lielākā daļa tūristu tā arī šeit pārvietojās. Otrs - taksometrs, kurš būs salīdzinoši dārgāks pārvietošanās veids nekā izīrēt uz dienu šoferi/ gidu ar automašīnu. Uber taksometru labāk šeit nesauciet, jo lielākoties salas daļā tas ir aizliegts. Nevēlama konkurence. 

Mēs visas dienas bijām nolīguši šoferi, kurš mūs vadāja pa visiem apskates objektiem. Vidējā cena dienā ir 640 000 rūpijas par 10h vai aptuveni 50 ASV dolāri) Cenā iekļauts benzīns, bet par stāvvietām jāmaksā pašam, ta kā mēs esam 5 ģimenē, tad mums bija 7- vietīga mašīna, 5- vietīga izmaksās lētāk. Norēķināšanās ar šoferi notiek dienas beigās māksājot rūpijās, par katru pārsniegto minūti tiks papildus aprēķināta summa 10% no visas maksas. Ticiet man, katru minūti ko būsiet pārsnieguši viņi arī iekasēs savu naudiņu. Rēķiniet un plānojat laiku rūpīgi, jo šeit ir pamatīgi sastrēgumi. 15 min. vietā var nākties braukt 45 minūtes. Pāris reizes bijām nokļuvuši pamātīgos sastrēgumos dēļ ceremonijas/ procesijas.  Paliels ļaužu bariņš bija nolēmis doties uz templi aizlūgt dieviem svētību un pārvietojās par automašīnu brauktuves daļu. Ta kā ceļi tik šauri, ka grūti apdzīt visas mašīnas seko gājēju kolonnai un gaida, kad viņi nogriezīsies uz templi. Varat iedomāties, kas par sastrēgumu. 

Ja Kambodžā( meklēt manā blogā) bija vesela paralēlā sistēma par norēķināšanos nevis vietējā valūtā, bet ASV dolāros, tad šeit tikai rūpijās. Piem. 10 ASV dolāri būs 120 000 rūpijas, varat iedomāties kāda kaudzīte sanāk samainot pāris simtus dolārus. Skataties un rēķiniet līdzi, vairākas reizes mēģināja uz muļķi paķert kafejnīcās, prasot trīs dažādas summas, kā arī jautājot vairāk, jo it kā neesam pietiekami iedevuši naudu. 

Vēl ir iespēja pašam izīrēt automašīnu un braukt. Es nebūtu tik drosmīga, jo šeit neeksistē mums pieņemtie satiksmes noteikumi. Katru reizi šoferim apdzenot kādu viņš uztaurēja, spoguļos neviens neskatās un tādejādi tiek brīdināti priekša un pretī braucošie, ka notiek apdzīšana. Ja iedegās sarkanā gaisma luksoforā, nebēdājiet, ieslēdziet tikai avārijas gaismas un dodieties tālāk. 

Mēs bijām izīrējuši uz pāris stundām motorolleru meitas pavizināt, viņām bija lieli prieki.🛵

Viesnīca nodrošināja arī bezmaksas shuttle bus, bet bieži viņš vienkārši neatbrauca un tā mēs uz ielas pavadijām gaidot 40 un vairāk minūtes. Ik pēc pāris m stāv vīrieši, kas izkliedz Taksi, Taksi. Rēķinaties, ka cena tikt uz vajadzīgo viesnīcu būs neadekvāti augsta, bet ta kā kaut kā jau būs jātiek atpakaļ, tad būs vien jāmaksā.

Bali pavadījām nedēļu, pietiekami, lai gūtu priekštatu un apskatītu svarīgākos tūristu apskates objektus. Ja brauktu uz tuvāk esošajām salām, tad gan ar nedēļu būtu par maz. 

Tempļos būs jāmaksā par stāvvietu ( sākot ar 2000 rūpijām, atkarībā no tempļa stāvvietas cena arī atšķīrās), pie ieejas liks apsiet sarong ( tradicionālo lakatu) un iekasēs noteiktu summu " ziedojumu". No visiem tempļiem man ļoti patika "bat cave temple". Alā izveidots templis, kur sastopami tūkstošiem sikspārņu un milzu pitoni. Pitoni tādēļ, jo daudz barības 😁. Drīkstēju paskatīties tikai no ārpuses, jo ieeja templī atļauta tikai hindu ticīgajiem. 

No pārējiem apskates objektiem ieteiktu Tirta Gangga un Royal Water palace. Viņi atrodas netālu viens no otra. Rīsu terases, iespaidīgi skaisti, mount Batur- augstākais kalns Bali. Daudzi izmanto iespēju sagaidīt saullēktu, bet piecelt bērnus 3 naktī, lai dodos vērot saullēktu, es neriskēju. Visa dienu būtu jaatklausās kašķīgi un ar dzīvi neapmierināti bērni. Bet ja esat divatā vai ar lieliem bērniem, tad uz priekšu! 

Mēs apmeklējām arī Bali Safari un Marine park. Ieejas biļetes nebūs no lētajām, bet mums ļoti patika. Apskatījām neskaitāmus Āzijas kontinentā sastopamus dzīvniekus kā arī nofotogrāfējāmies ar dažiem no tiem. Ja pirms tam interneta forumos biju izlasijusi par Marine park, lai obligāti tiktu paņemti peldkostīmi, jo parka teritorijā atrodas ūdens atrakcijas parks, tad ieraugot viņu realitātē radās vilšanās. Viens mazs baseins ar diviem slidkalniņiem un bērniem vecumā līdz 5 gadi. Ta kā meitas ir lielākas, tad mēs pat negājām pārģērbties. Uz parku var nokļūt izmantojot privāto transportu vai arī rezervējot iepriekš bezmaksas shuttle bus. No konkrētas viesnīcas viņš Jūs paņems un pēc parka apmeklējuma nogādās atpakaļ. Parka teritorijā stingri aizliegts ienest dzeramo un ēdamo, ūdeni bijām ielikuši somā dziļāk, bet pēc ļoti rūpīgas pārbaudes pudeles tika konfiscētas, bet vēlāk pie izejas tika atdotas. Pārbaudes notiek šeit daudzās vietās, jo šeit ir bijuši teroristu uzbrukumi. Parka teritorijā iespējams gan iegādāties dzeramo, gan ēdamo, ko arī lielākā daļa arī izmanto, jo pie ieejas viss ir atņemts.

Braucot atpakaļ ievērojām mašīnas stāvvietā ar akmeņiem zem riepām. Kā izrādās noparkojot vienu aiz otras, vēlāk ja kāds vēlās izbraukt, tā no stāvvietas darbinieku puses tiek pārstumta, zem riepām noliekot akmeņus, lai neripo😂Ko tādu mēs redzējām pirmo reizi. 

Ar WC apmeklējumu Bali būs kā būs, ( skat.fotogrāfiju ar zīmi par WC), jo visās tūrisma apskates vietās tās būs par maksu un vēl briesmīgā stāvoklī, labāk tad ieteiktu izmantot kādu no kafejnīcu. 

Atrodoties Bali neaizmirstiet iedzert pasaulē dārgāko kafiju- Luwak. Šeit ir daudzas vietas, kur to piedāvā, bet mēģiniet atrast tādu, kur iespējams apskatīt pašus dzīvnieciņus- kā es viņus saucu par coffee maker un redzēt procesu, kā top Luwak kafija. Par tasīti kafijas būs jāšķiras no 50 000 rūpiju, tik lēti diez vai kaut kur Eiropā varēsiet iedzert☕️. Neaizmirstiet arī atveldzēties kādā no salas ūdenskritumiem, mēs bijām pie Tegenungan ūdenskrituma.

Ko darīt bez apskates objektiem Bali?

Šeit lielākā daļa dodas uz spa. Viņi šeit ir uz katra stūra un piedāvā dažādus pakalpojumus, sākot no masāžas, matu griešanas/ krāsošanas, bizīšu pīšanu un nagu lakošanu. Kambodžā un Taizemē mums ļoti patika kāju masāža, tādēļ nolēmām doties atkal. Pie reizes visas trīs meitas sapina bizītes. Mana kļūda sākās, ka pajautāju, vai ir iespējams noņemt gēla nagu tipšus. Aktīvas atpūtas dēļ bija aizlūzis nags un ta kā cenu pakalpojuma sarakstā šis pakalpojums bija, es palūdzu, lai pie reizes izdaru. Ārprāc, domāju, ka palikšu bez nagiem. Beigās neizturēju paņēmu visus nepieciešanos instrumentus un noņēmu pati. Sataisiju skandālu un kā man pēc tam teica" In Europe it's different than in Bali." Really? I didn't know. 😳

Secinājums: vienkāršas lietas kā matu sapīšana, kāju masāžai ir ok, bet neprasiet neko sarežģītāku, patērēsiet vien nervus ar viņiem strīdoties un būsiet tikai sarūgtināti par rezultātu. Beigās viņas bija tā jau novestas, ka visu pameta un atteicas uzklāt manis izvēlēto nagu laku😂

Iepirkšanās Bali: mēs pēc suvenīriem devāmies uz tirgu. Tur tad liekat lietā kaulēšanās prasmes, ja gadījumā neidzodas nokaulēt vajadzīgo cenu dodaties tālāk uz nākamo stendu. Viss sortiments ir ļoti vienveidīgs, meitām sapirku krāsainas kleitas, sev rotas, Bali raksturīgas ar pušķīti galā, cepures, jo bijām aizmirsuši viesnīcā un gribot negribot, lai nedabūtu saulesdūrienu vajadzēja nopirkt. Indiāņu galvasrotu, nezinu kur vēl mājās viņu novietošu un skaistu, lielu sapņu ķērāju. 

Kopumā bija jauks ceļojums, nākamreiz ja uz šejieni braukšu noteikti braukšu uz blakus esošām salām, izmantošu kādu no tūrēm, piem. ziloņu pa džungļiem, jo pašlaik ar bērniem neriskējām. Jo Bali ir jāuzmanās, šī ir viena no tām Āzijas valstīm kur odi pārnēsā tādas slimības kā Zika vīrusu, Malāriju un Dengue fever ( drudzi)

Esat uzmanīgi un lietojiet pretodu līdzekļus!

Kas man traucēja/ nepatika?

Tā kā esam pietiekami ceļojuši par Āziju mani vairāk netīrība uz ielām nepārsteidza. Sakopts būs tikai lielāko viesnīcu rajonos, pārējos būs miskaste ar klejojošiem suņiem, kaķiem, mērkaķiem. Tiks ceļmalā būdā tirgoti augļi un blakus būs milzīga izgāztuve. Tāda dabas saudzēšana šeit neeksistē. Cilvēki šeit ir laipni, bet tu kā tūrists arī šeit tiksi uzskatīts par biezu naudasmaku (vai kā saka mans vīrs "walking ATM), kurš atbraucis atpūsties un kuram var prasīt vairāk par tiem pašiem augļiem nekā vietējam. Kad bijām Mount Batur, tā bija vienīgā vieta, kur ļoti uzbāzīgi, skriedami pakaļ mēģināja pārdot lietas. Parasti šeit pietiek, ja pasaki nē, paldies! Es bieži vien dusmojos par Honkongas pareizumu, kārtīgumu, bet vienmēr atlidojot atpakaļ, es pie sevis nopriecājos, par iespēju kādā valstī es dzīvoju.

Nu ko, būs jādomā,kur nākamreiz doties🤔