Ko apskatīt un darīt Honkongā?

Honkongā ir daudz ko apskatīt un daudz kur doties. Šoreiz par dažiem apskates objektiem, ko ieteiktu, ko nē un cik kas maksā.

Dodoties apskatīt Budas statuju (Lantau Island) ir vairākas iespējas kā nokļūt augšā. Viens no dārgākajiem veidiem Ngong Ping cable car (gaisa trošu vagoniņš). Ir iespējams stikla vagoniņš ( pieaugušajiem  biļetes cena 45€, bērniem 39€ ) un standarta  vagoniņš( pieaugušajiem 39€, bērniem 23€) . Visnotaļ dārgs un laikietilpīgs prieks. Vienmēr, lai nopirktu biļetes uz vagoniņu, ir jāstāv garā rindā. Mēs, pirmoreiz dodoties pie Budas, izmantojām vagoniņu ar stikla grīdu. Iespaidīgs brauciens, ja Jums nav bail no augstuma. Man ir, visu braucienu laiku, es ar ciet acīm klusībā lūdzos, lai ātrāk mēs būtu galā, bet bērniem un vīram patika. Otrs veids ir autobuss un pats pēdējais bezmaksas, kāpt kalnā ar kājām😀

HK ir daudz dažādu tirdziņu. Populārākie tūristu ir Ladies Market, Night Market un Stanley market. Visos trīs ir iespējams nopirkt telefona vāciņus, elektroniku, apģērbu, suvenīrus, apģērbus utt. Atslēgas vārds abos pirmajos ir kaulēšanās. Nebaidieties kaulēties, jo nevienai precei nav norādītas cenas. Un ja parasti sākās ar trīsciparu skaitli, tad beigās beidzās ar divcipara. Nepērciet elektroniku, viss tas jums darbosies nedēļu maksimums. Šeit ir daudz elektr. veikalu Apple store, Broadway, Fortress, kur droši varat iepirkties. Samaksāsiet vairāk, bet būs garantija, ka nesabojāsies pēc nedēļas. 

Runājot par cenām, tās ir zemākas nekā LV, piem. Apple watch ( lētāko versiju) Jūs varat iegādāties par 240€, iPhone 6s par aptuveni 500€ ( cenas var atšķirties, katrā veikalā). Atšķirība galvenokārt ir nodokļos, jo HK nav PVN.

Stanley market kaulēšanās nedarbojās, bet preces tur var nopirkt kvalitatīvākas un ceļš līdz tirdziņam būs elpu aizraujošs ar brīnišķīgiem dabas skatiem. 

Viena no skaistākajām vietām pēc manām domām ir Tsz Shan monastery. Nesen atklāts publiskai apskatei, pirms doties apskatit laiks jārezervē iepriekš.  To var izdarīt on-line. Budistu klosteris celts par Āzijas bagātākā cilvēka Li Ka-shing līdzekļiem. Klosteris ir bezmaksas, bet ekskursija gida pavadībā būs par maksu. Klosterī pieejama tējas ceremonija, kaligrāfija. Mierpilna vieta, kuru reti Honkongā var atrast.

Ja vēlaties kārtīgi izstaigāties, tad ieteiktu kādu no hiking trail. Populārākā ir Dragon's back. Trase ir vidēji smaga un ir piemērota visiem. Bija dažas vietas, kur vajadzēja bērniem padot roku un palīdzēt kāpt, bet lielākā daļa bija paveicama bez problēmām. Ja negribas kāpt kalnos, tad ieteiktu doties uz Kadoorie Farm vai Hong Kong Wetland park. 

Ja esat šeit bez bērniem varat doties uz augstāko bāru pasaulē- Ozone Ritz Carlton, kurš atrodas 118 stāvā. Teikšu godīgi, biju gaidijusi kaut ko grandiozāku. Telpa bija maza, ļoti daudz cilvēku ( kā visur HK) piesmēķēta, dzērieni ļoti dārgi. Par glāzi alus un vīnu mēs samaskājām 30€.  Ieeja bārā smart casual apģērbā, lai gan redzēju arī dažus šortos un sporta kurpēs. 

Race course ( zirgu skriešanās sacīkstes) vienīgās legālās azartspēles Honkongā. Biju aizgājusi ar mammu un māsu laikā, kad viņas ciemojās. Ir pieejamas tūristu biļetes ( uzrādot pasi var iegādāties) un parastās ieejas biļetes. Tūristu biļetes maksā  13€ un parastā ieejas biļete ar octopus 1€. Nav jēgas pirkt tūristu biļetes, atšķirība vienīgi ieejā. Tāpat sēdvietas ar visiem kopā kuri iegādājušies biļetes par 1€. Turpat uz vietas var izdarīt likmes uz zirgiem, ieeja no 18 gadu vecuma. Divās vietās HK notiek sacīkstes - trešdienās Causaway Bay un svētdienās Sha Tin.  

Pārvietoties par Honkongu ir ļoti vienkārši, sabiedriskā transporta sistēma ir ļoti ērta un saprotama. Braucot ar metro tel. ielādējat aplikāciju MTR mobile. Tur ievadot sākuma staciju un beigu aplikācija aprēķinās laiku, kas tiks pavadīts ceļā, norādītas platformas ( ja būs jāpārsēžās citā līnijā) un izeja, lai nonāktu pie sava apskates objekta. Tāda pati aplikācija ir autobusiem un taxi. Taksistam objekts vai adrese tiks pārtulkota ķīniešu valodā un Jūs bez problēmām nonāksiet gala mērķī. Ērtāku pārvietošanos nodrošinās octopus karte, kas derīga metro, autobusos, tramvajā ( Ding Ding) un kuģīšos. Octopus karti varat nopirkt jebkura metro stacijā informācijā, maksā ap 10 eiro (atkarībā no kolekcijas) un depozīts par karti jāiemaksā 10 eiro. Dodoties projām karti varat nodot atpakaļ un depozītu saņemt atpakaļ.

Honkonga ir ļoti dinamiska un aizraujoša metropole, kur modernais sastopams ar tradicionālo. Esmu pateicīga, ka varu šeit dzīvot!

 

Kambodža🇰🇭

Dzīvojot Honkongā, mēs daudz ceļojam pa Āzijas valstīm. Jāsaka, ka ir tomēr būtiska atšķirība, vai lidot no Eiropas aptuveni 10-14 stundas, lai nonāktu kādā no Āzijas galamērķiem, vai no Honkongas un otrādi. Ceļojam, protams, visa ģimene, kopā ar trim bērniem, jo ceļošana paplašina redzesloku un daudzreiz liek paskatīties uz savu dzīvi no cita skatu punkta. 

Viens no pēdējiem mūsu ģimenes ceļojumiem bija uz burvīgo un noslēpumiem apvīto Kambodžu. Jaungada pirmajā dienā devāmies ceļā - Jūs jau zināt teicienu: kā iesāksi Jauno gadu, tā arī pavadīsi. Pirms ceļojuma rūpīgi tika sastādīta programma, lai nav tā, ka pamostās no rīta un nezina, kur iet un ko darīt. 

Programma bija ļoti intensīva, jo trīs dienu laikā vēlējāmies apskatīt pēc iespējas vairāk no Siem Reap. Siem Reap ir slavena ar tempļiem, it sevišķi, Angkor Wat, kas ir pasaules lielākais reliģiskais monuments (popularitāti ieguvis ne tikai kā slavens tūristu galamērķis, bet arī kā viens no centrālajiem monumentiem filmā "Lara Krofta. Kapeņu izlaupītāja" ar Andželinu Džoliju galvenajā lomā); Apsara dejām (Apsara dance), zīda fermu, applūdušajiem mežiem un, protoms, slavenajiem ciematiem uz ūdens (floating villages). Cēlāmies 6:00 no rīta un parasti viesnīcā atgriezāmies vēlu vakarā. 

Pirms ceļojuma youtube apskatījos par Siem Riep, lai labāk saprastu, kurus tūrisma objektus vēlamies apskatīt un kurus nē. Sastādot sarakstu vienojāmies par tempļu, zīda fermas, Apsara deju un ciematu uz ezera apskatīšanu. Lai apskatītu Apsara dance, galdiņu ieteiktu rezervēt savlaicīgi, sazinoties ar kādu no viesnīcām, kur to piedāvā. Mēs to izdarījām divas nedēļas iepriekš un sēdējam pašā pirmajā rindā. Cenā iekļautas vakariņas (bērniem bija atsevišķa ēdienkarte), dzērieni ir par maksu. Piebildīšu, ka nav lēts prieks. Vakariņu cena ar deju šovu aptuveni 150 ASV dolāri, bet toties viss autentisks. 

Pa Kambodžu pārvietojāmies ar tuk-tuk taksīšiem. Pie motocikla piestiprināta piekabe ar sēžamajiem. Cena uz dienu 15 USD, bet nesapriecājaties, kas mums skaitās diena, tas tuk-tuk šoferiem aizvešana uz trim, četriem objektiem. Rēķinaties, ka parasti cena sāksies no 30 USD, tad jums jāsāk kaulēt uz leju.

Piedzīvojumi mums sākās, kad rīta agrumā devāmies apskatīt tempļus. Vienojamies par cenu un nolīgām tuk-tuku uz dienu. Aizbraucot līdz tempļa ieejai, jāizstāv garā rindā, lai nopirktu ieejas biļetes. Katrs tiek nofotografēts un paņemti pirksta nospiedumi. Ir iespēja iegādāties vienas vai triju dienu ieejas biļeti. Mēs pirkām vienu dienas.

Jāpiebilsts, ka naudas vienība Kambodžā ir riels, bet tūristiem visas cenas ir ASV dolāros. No tūristiem vietējie pieņem tikai ASV doārus. Vesela paralēlā sistēma. 

Nu tātad aizbraucām uz pirmo templi un sarunājām, kur mūsu šoferis gaidīs. Pēc stundas nolēmām doties apskatīt nākamo templi (tie viens no otra atrodas dažu km.rādiusā) un sākām viņu meklēt. Izstaigājām stāvlaukumu krustām, šķērsām, bet no viņa ne vēsts. Pastaiga notika 34C karstumā, un pēc piektā apļa pa stāvlaukumu un meitu čīkstēšanu, ka viņas vairs nespēj paiet, es nolēmu turpat ēnā apsēsties un, lai vīrs turpina viņu meklēt. Pēc 20 min sēdēšanas un ziņkārīgo pārdevēju atbildēšanu uz jautājumiem, vai visas ir manas meitas un cik tad man pašai gadu. Motora rūkoņu pavadīts ieradās vīrs mums pakaļ, bet kas tad tas, tas taču nav mūsu šoferis. Pēc staigāšanas apkārt, vīram bija apnicis un viņš  bija nolīdzis cita tuk-tuku, lai pa 2 USD mūs aizved līdz nākamajam templim. Bijām devušies ceļā, kad pēkšņi no mugurpuses atskan neatlaidīga pīpināšana un kliegšana. Pagriežam galvu atpakaļ, mūsu šoferis. Ieraudzijis mūs citā tuk-tukā bija sācis dzīties pakaļ, ka nekā savu nolīgto naudiņu gribās. Stāsta morāle: nofotogrāfējat tuk-tuku, viņa nr.zīmi.  Ja viņu pazaudējat, tā būs vieglāk atrast. Jo ejot 34C karstumā, jums viņi visi liksies vienādi. Un viņi tur ir simtim. Labi tas, kas labi beidzās, apskatījām visus tempļus un laimīgi atgriezāmies atpakaļ viesnīcā, lai dotos uz vakara šovu - Apsara dance. 

 Nākamās dienas rītā visa diena bija jāpavada gida pavadībā, jo devāmies uz slavenajiem ciematiem uz ūdens - floating villages. Šajā reizē ar tuk-tuk nebraucām, jo ceļā bija jāpavada aptuveni stunda līdz Kompong Kleang. Pa ceļam izbaudījām Kambodžas lauku dzīvi - jāsaka, viss ir mazattīstīts, galvenkoārt balstīts uz lauksaimniecību. Ceļi visi sarkani no māla un izbraucami ļoti grūti. Lietus laikā par pārvietošanos pa ceļiem vispār var aizmirst. Tad nu tā...pa ceļam piestājām, lai nogaršotu Kambodžas tradicionālo gardumu bamboo rice - rīsi kopā ar kokosrieksu skaidiņām un melnajām pupām, tvaicēti uz ugunskura dūmiem. Saldi un ļoti lipīgi, bet jāsaka, ka garšīgi. Nākamais pieturas punkts - māla ķieģeļu "rūpnīca". Faktiski tur strādā viena ģimene, aptuveni 10 cilvēki (strādā visi - sievietes, vīrieši un bērni). Viens vai divi izkaplē mālu, nākamie salies šo mālu speciālā ar roku darbināmā mašīnā, kas izspiež ķiegeļus. Pēc tam tos ievieto lielā ceplī un dedzina aptuveni nedēļu. Šī procesa gaitā uguns nedrīkst nodzist ne uz mirkli, jo viss darbs un materiāli būs vējā. Tā nu 24 stundas ģimene uztur uguni kuramies. Tikai piebildīšu, ka 10 ķieģeļi maksāja 1 ASV dolāru. Māju pa lēto varētu uzcelt ;)

Pēc tam piestājām vienā no lauku ciematiem, kur meitas izdalīja ciemata bērniem grāmatas. Skolas šeit vishem pieejamas, taču lielākoties bērni palīdz vecākiem dažādos darbos un skolu nemaz neapmeklē. Vēl pa ceļam paēdām vītinātas zivis, uz uguns ceptu ūdens čūsku, lotusa augļa sēklas un citus gardumus.

Pats brauciens pa ezeru bija ļoti iespaidīgs - mājas krastā sniedzas pat līdz 10 metru augstumam. Visa dzīve notiek ezera apkārtē, uz ūdens. Šeit ir veikali, slimnīca, skola - viss uz ūdens. Iespaidīgu un tajā pat laikā dīvaini, ka cilvēki 21.gs. dzīvo bez elektrības, bez labierīcībām (turpat nokārtojas ūdenī, pēc tam šo ūdeni dzer un mazgājas).  

Vienīgais, kas no mūsu plāna neīstenojās bija, zīda fermas apskatīšana. Meitas bija tik pārgurušas, ka mēs piekritām atlikušo dienas daļu pavadīt viesnīcas baseinā.

Kā ar ēšanu? Ēdot viesnīcas restorānos un bāros, protams, cenas būs divreiz augstākas. Mēs devāmies uz slaveno Pub Street, kur ir iespējams pagaršot dažnedažādas virtuves. Ir iespējams arī pavisam eksotiski paēst - nobaudot krokodila, čūskas, strausa, haizivs, bruņurupuča utt. gaļu. 

Obligāti apēdat saldējumu, kas tiek iepildīts lielās, vijīgās vafelēs - vienīgā vieta, kur šādu brīnumu var nopirkt. Pie reizes izbaudījām zivju masāžu kājām (fish spa) un kāju masāžu, mēs devāmies iepirkties vietējā nakts tirdziņā. 

Viesnīca.

Atzīšos godīgi, parasti tas mums sagādā vislielākās problēmas. Jo ģimenei ar trim bērniem, ne vienmēr pieejami ģimeņu numuriņi (Family room) vai apvienotie nr. Mēs palikām Empress Angkor Resort & Spa. Ir iespējami arī lētāki varianti, bet mēs ar bērniem parasti valstīs (kā Taizeme, Filipīnas) labāk izvēlamies augstākas klases viesnīcas. 

Brīnišķīgs ceļojums, kas vēl ilgi paliks atmiņā!

Moving HK style

Pārvākšanās no viena mājokļa uz otru šeit ir pavisam ierasta lieta. Salīdzinot ar LV, šeit reti dzīvo vairākus gadus no vietas vienā dzīves vietā. Tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa mājokļus īrē, nevis iegādājušies vide ir ļoti dinamiska, skolu maiņas, izdomā padzīvot citā HK rajonā tuvāk līcim, kalniem utt. Šeit dzīvokļu cenas svārstās no vairākiem simtiem tūkstošu līdz vairākiem desmitiem miljonu, nerunājot nemaz par luksus īpašumiem. Jābūt ļoti bagātam un neprātīgam, lai 80 m2 dzīvokli ar balto apdari iegādātos par vairākiem miljoniem dolāru. Jāatzīmē, ka HK ir dārgākā īrē pasaulē, ja ņem izmaksas uz vienu m2 (augksta īre, mazi mājokļi).

Parasti īres līgums šeit ir noslēgts uz diviem gadiem, vienu gadu tas ir fiksēts un lauzt to nedrīkst. 

Pēc gada var paziņot mēnesi iepriekš izīrētājam, ka vēlies vākties ārā. Gadījumos, ja kāds pārceļās prom no HK un līgums vēl ir spēkā, īres maksa jāturpina maksāt vai jāmēģina atrast vietā cits īrnieks. Īres tirgus ir ļoti labi sakārtots. Ja salīdzina ar LV, maz ticams, ka izīrējot savu dzīvokli, īrnieki vienkārši pazudīs, dzīvokli izdemolēs un vēl atstājuši milzu elektrības vai apkures rēķinu. Izīrētājs parasti ir arī nodrošinājies iekasējot depozītu maksu 3 īres maksu apmērā (piemēram, ja trīs istabu dzīvoklis mēnesī maksā 2,500€, tad šo summu pareiziniet ar 3), Vācoties ārā un pēc dzīvokļa nodošanas parasti šī summa tiek atdota. Ir arī šeit negodīgi izīrētāji, kas atsakās atdot depozīta naudu, tad vienīgais ceļš - tiesa.

Lielākā daļa darījumu šeit notiek caur mākleriem, pie līguma noslēgšanas abas puses (īrnieks un izīrētājs) māklerim maksā komisijas naudu (50% no ikmēneša īres maksas). Pēc tam, ja ir kādas problēmas (dzīvoklī kaut kas nestrādā), tu griezies pie sava māklera un viņš pēc tam to risina tālāk ar dzīvokļa īpašnieku. 

Kā ar pašu pārvākšanos? 

Piejamas dažādas pārvākšanās kompānijas. Sākot ar tādām, kas visu pašas sapakos, aizvedīs un jaunajā dzīvoklī visu saliks un pieliks, un beidzot ar tādām, kas tikai pārvedīs sapakotās lietas. Abos divos gadījumos cenas ir neprātīgas (kā vairumam pakalpojumu HK). Pirmajā gadījumā jārēķinās no 2,000/3,000€ un uz augšu, otrajā gadījumā 900-1,000€ atkarībā no kuras vietas uz kuru ir jāparved mantas). Vēlreiz piebildīšu ka HK ir maza un šeit nav tādu attālumu kā Rīga-Daugavpils. 

Mūsu gadījumā, kad pārvācāmies pāri ielai, par gultu un skapju pārvešanu samaksājām 600€. 

Citreiz ir pat lētāk ir tikai pārvēst savas personīgās lietas - visas mēbeles no jauna nopirkt IKEA

Atskatoties uz notikumiem pagājušajā gadā!

Drīz būs gadu mija un šoreiz es atskatīšos uz mūsu ģimenes notikumiem pagājušajā gadā.

 Pagājušais gads bija notikumiem bagāts. Viens no svarīgākajiem (ja ne pats svarīgākais) - bērnu skolas maiņa. Beidzot (pēc 1.5 gada gaidīšanas rindā) tika sagaidīts uzaicinājums ierasties uz interviju un eksāmeniem; pēc veiksmīgi nokārtotiem iestājeksāmeniem un intervijas, ar augustu tika uzsāktas skolas gaitas. Jāpiebilst, tikai divas meitas tika skolā - vidējai meitai pārpildītās klases dēļ vieta diemžēl neatradās un viņa turpina skolas gaitas iepriekšējā skolā, taču ceram uz drīzu skolas maiņu arī viņai.

Kāpēc notika skolas maiņa?
Man ar vīru bija svarīgs skolas mācību programma, t.i., iepriekšējā skolā tas bija IPC (International Primary Curriculum), šajā IB - International Baccalaureate. IB mācību programma tiek mācīta ļoti daudzās skolās, dažādās pasaules valstīs (šobrīd jau šis skaits pārsniedz 4,000 skolas, 150 pasaules valstīs). Aiz kalniem nav studijas un pēc šīs mācību programmas, pabeidzot vidusskolu, lielākās un prestižākās augstskolu durvis ir atvērtas. Diemžēl kā zināms, tad pēc Latvijas vidusskolas beigšanas, diplomi daudz kur netiek atzīti un iestāšanās nav iespējama, vai tikai pēc papildu kursu pabeigšanas. 
Vecākajai meitai skolas maiņa nenāca viegli, neiztikām bez punķiem un asarām. Kā nekā jauna skola, jauni klasesbiedri, skolotāji utt. Vienu brīdi jau šķita, vai esam pieņēmuši pareizu lēmumu. Tagad pēc 5 mēnešiem mācīšanās, viss ir kārtībā. Atkal smaidīgs un ar dzīvi apmierināts bērns. Jaunākai meitai pāreja un pielāgošanās jaunajā skolā notika daudz labāk nekā vecākajai meitai.

Lepnums un prieks par meitu sporta gaitām. Abas vecākās meitas sākušās trenēties tenisā un aizrāvušas mani ar vīru. Tagad varu teikt, ka teniss, līdzās visām citām nodarbēm, ir mūsu ģimenes sporta veids. Jaunākā meita arī no rūķa saņēma tenisa raketi dāvanā. Būs jāsāk trenēties arī viņai. Vispār jāsaka, ka sporta pieejamība HK ir daudz plašāka - sākot no parastas skriešanas, riteņbraukšanas līdz pat burāšanai un kalnos kāpšanai.
Gabriellai un Anabellai taekwando sacensībās šogad jau zaļā josta, turklāt Gabriella izcīnīja trešo vietu - ļoti liels un vērā ņemams sasniegums, turklāt konkurējot ar vietējiem. Loka šaušanā arī labi panākumi - precizitāte ir uzlabojusies būtiski un nu jau šaujam tālakajos mērķos. Anabella ar panākumiem glezno pie mākslinieces no Korejas. Tagad tikai jāgaida augusts, lai arī vidējā meita tiktu skolā kopā ar māsām. Turklāt visas trīs arī uzsākušas modeļu gaitas - fotogrāfējušās bērnu apģērbu zīmolam HK un Ķīnā. Šobrīd redzamas bērnu apģērbu zīmola reklāmās iepirkumu centros.

Šis gads bija bagāts arī ar ceļojumiem (Singapūra, Filipīnas), jaunām iepazīšanām, automašīnas iegādi, bērnu dzimšanas dienas ballītēm, uzvedumiem skolās un daudz dažādiem citiem notikumiem. Arvien mazāk sekoju līdzi notikumiem Latvijā, žurnālus no Latvijas parasti pāršķirstu. Godīgi sakot, vairs neaizrauj neviena intervija, ne raksti. Redzējums par šiem gadiem ir mainījies, paplašinājies. Ja pirms gada vēl varēju pieļaut domu par atgriešanos, tad pašlaik vairāk nē. Dzīve, lai gan šeit ir daudz dinamiskāka un stresaināka, man patīk labāk nekā Latvijā.

Uz šīs nots tad arī beigšu! Novēlot sev un arī Jums bloga lasītāji, nākamo gadu vēl skaistāku, notikumiem bagātāku, aizraujošāku un laimīgāku, par iepriekšējo! Nebaidieties sapņot un piepildīt vispārdrošākos sapņus!
Laimīgu 2016. ''Uguns pērtiķa" gadu!

Braukšanas kultūra Honkongā.

Kopš vasaras sevi varu pieskaitīt pie Honkongas autobraucējiem. Pārāk sarežģīti bija kļuvis bērnus izvadāt uz skolu ( kopš augusta nomainijām skolu, divi bērni aizgāja mācīties uz citu skolu, vidējai meitai dēļ pārpildītās klases šogad vieta šajā skolā neatradās) - divas dažādas vietas un skolas, skolas sākums ar 20 min. intervālu. Ar sabiedrisko transportu izvadāt neiespējami.

Ar ko tad atšķirās mašīnas nopirkšana Honkongā no Latvijas? Tāpat kā LV ir plaša izvēle starp lietotām mašīnām vai tikko no salona. Šeit ir pārstāvēti visi lielie automašīnu dīleri, kā arī ekskluzīvie - Bentley, Ferrari, Masserati, Rollsroyce, Bugatti, Lamborghini, Aston Martin, Jaguar, arī pēdējās izstrādes elektroauto, piemēram, Tesla. Plači ar lietotām automašīnām šeit nav, varat meklēt sludinājumu internetā un tad sazināties ar īpašnieku mašīnas apskatei. Jāpiebilst, 7, 8- gadīgas mašīnas jūs šeit atradīsiet ar maziem nobraukumiem 60 000, 80 000km. Nebaidieties, kilometru skaitītāju neviens nav sagrozijis, lieta tāda, ka HK ir tik maza, ka braukājot kaut vai katru dienu pa 7, 8 gadiem jūs vairāk nobraukāt nevarat. Uz ielas pārstāvētas visu klases automašīnas, sākot no vislētākajām un beidzot ar jaunāko izlaidumu Masserati. Tik daudz busiņu (mini van) kā HK es vēl nebiju redzējusi - ja ir ģimenē ir vairāk par trim cilvēkiem, uzreiz iegādājās mini van. Jāpiebilst, ka HK jo jaudīgāka mašīna, jo labāk - statusa apliecinājums. Tas nekas, ka ar to braukt nemāk un regulāri ziņās var skatīties kā kārtējais ķīnietis nav savaldījis savu La Ferrari vai MB AMG un ielicis kokos. 

Pērkot mašīnu, dienas laikā tiek pārakstīta, ja iepriekšējais īpašnieks vēlās viņš patur nr. zīmi un tad turpat tiek izgatavota jauna. Šeit ir variācijas, parasto, laminēto, 3d vai ar saviem iniciāļiem vai kādu vārdu. Tas viss uzreiz dārgāk maksā, nekā vnk. numurzīme. Esmu redzējusi dīvainas un smieklīgas numurzīmes, bet par gaumi jau nestrīdās. Vēl jānopērk apdrošināšana un 1x gadā jāsamaksā mašīnas dzinēja nodoklis. Jo lielāka mašīna, jo dārgāk būs jāmaksā, elektro automobīļi ir bez jebkādiem nodokļiem. Tehniskā apskate jaunām mašīnam nav nepieciešama 5 gadus, pēc tam katru gadu.

Kā ar uzpildes stacijām? Tās šeit ir ļoti maz un nebūs sastopamas kā LV uz katra stūra. Tās ir ļoti mazas arī izmēra ziņā. Piebraucot pie sūkņa vajadzīgā degviela tiek uzpildīta, nauda tiek samaksāta neizkāpjot no mašīnas. Benzīna cena 1.40€. Jāpiebilst, ka lielākā daļa sabiedriskā transporta un takši iet uz priekšu ar gāzi. Dīzeļdegviela šeit ir retums, praktiski netiek izmantota, izņemot smago transportu.

Mašīnas uzturēšana HK ir ļoti dārga, bezmaksas autostāvietas es esmu pa šo laiku atradusi divas. Visos lielveikalos ir maksas stāvvietas, atkarībā no veikala, vidēji stāvvieta šeit maksā 2€, 2.50€ stundā. Iepērkoties attiecīgā veikalā pa vismaz 50€, stāvvieta tiek atmaksāta, norēķini tiek veikti ar Octopus kartēm (līdzīgas kā Londonas Oyster card) izbraucot no stāvvietas. Vienmēr stāvvietas ir pārpildītas un jāgaida garā rindā pirms iebraukšanas.

Uz ielas ne vienmēr ir atļauts stāvēt, tāpēc arī pie mājas jāmeklē stāvvietas, vidēji mēnesī 250€, 350€. Bez jumta stāvvieta, klajā laukā. Sods par stāvēšanu neatļautā vietā sākot ar 35€. 

Sodi tiek maksāti onlainā, piereģestrējoties. Mēneša laikā sods ir jānomaksā. 

Visbeidzot par pašu braukšanu. Stūre strodas labajā pusē (kā jau bijušajā Britu kolonijā). Ceļi ir labi, zīmes un bultas sazīmētas. Apdzīšana kā LV iebraucot pretējā braukšanas joslā šeit nav, četras joslas vienā braukšanas virzienā, četras otrā. Diemžēl, ja pabrauc garām nobrauktuvei no šosejas (vairums HK), var braukāt turpmākās 10-15 min. līdz atrodi, kur apgriezties. 

Bet..... braukšanas stils, it sevišķi taksistu, tas ir kaut kas! Ja kāds notur taksi, tad mašīna tiek apstādināta turpat uz ielas, nenobraucot nekur malā, pat necenšoties, un pasažieris paņemts. Tas nekas, ka joslas vidū, aplī, uz tilta utt. Bieži mašīnas tiek nomestas ielas vidū, ieslēdzot avārijas signālus un aizejot, tas nekas ka vesela josta nobloķēta un izveidojušies sastrēgumi. Pagrieziena signāli vispār šeit neeksistē, neviens tos neizmanto; saprast, kurš griezīs pa labi, kurš pa kreisi te vispār nav iespējams. Bet pie visa pierod. Ļoti uzmanīgi jābrauc, jo nekad nevar zināt vai viņš griezīsies, apstāsies. Un visi toleranti pret šādām izdarībām - neviens neapdzen, nenotaurē, nerāda vidējos pirkstus ;) Gājēju pārejas ir, bet ir 2 bet: ja esi gājējos, tad pāri tikt grūti, jo neviens nestājas; ja brauc ar mašīnu, tad ja arī apstājies pie gājēju pārejas, cilvēku plūsma, kuri iet pāri, ir nebeidzama. Labāk nemaz nestāties. 

Dienas gaismas arī netiek lietotas, tikai, protams, kad ir tumšs...un tad sākas brīnumi - cits ar tuvajām, cits ar tālajiem brauc, netiek šķirots... Lietus laikā ir stihija - līdzīgi kā LV, kad uzsnieg pirmais sniegs; visi stāv sastrēgumos, avārijas. 

Kopumā viss šeit ir pārdomāts un braukšana ir droša un viegla. Lai gan avārijas šeit notiek katru dienu, bojāgājušo skaits ir mazs.

Laikapstākļu brīdinājumi Honkongā.

Dzīvojot, kā arī ceļojot pa Honkongu, jāņem vērā laikapstākļu brīdinājumi. Vienmēr būt informētam par laikapstākļiem palīdzēs aplikācija "HK Observatory", tur ļoti precīzi var redzēt prognozi nākamajām dienām, kā arī esošo situāciju (laikapstākļi HK var maīnīties ļoti strauji). 

Dažādiem laikapstākļiem TV tiek parādītas atšķirīgas brīdinājuma zīmes, piemēram, dažādas taifūnu, lietus, spēcīga karstuma u.c. brīdinājuma zīmes. Izejot no mājām, lobijā ir izlikts brīdinājums un gadījumā, ja kāds nav to pamanījis, tad pie vārtiem ir vēl viens. Skolas administrācija vienmēr atsūta epastu gadījumā, ja skola ir pārcelta vai atcelta. HK attieksme attiecībā uz laikapstākļiem ir ļoti rūpīga un nopietna.

Lietum šeit ir dažādas pakāpes, sākot ar amber rainstorm (vājākā pakāpe), tad seko red rainstorm (parasti pie šī brīdinājuma tiek slēgti bērnudārzi, kā arī dažādi ārpusklases pulciņi). Pēdējais ir black rainstorm (tad tiek slēgtas skolas). Lietus ir ļoti spēcīgs un parasti, ja atrodoties ārpusē,varbūtība, ka atgriezīsies mājās sauss, ir maza. Lietus laikā veidojas pamatīgi sastrēgumi uz ceļiem, turklāt ir ļoti daudz avārijas. Līdzīgs haoss, kad Latvijā uzsnieg pirmais sniegs.

Vasarā katru dienu bija very hot warning. Tas tiek izsludināts, kad t stabiņš pārsniedz + 35 un ta kā vasarā tā ir katru dienu, tad šis brīdinājums nevienam pārsteigumu neraisa. Šādos gadījumos vissvarīgākais ir daudz dzert ūdeni, mēģināt neplānot fiziskās aktivitātes dienas vidū un ja nāk virsū ģībonis, iet iekšā veikalā, jo veikalos ir kondicionēts gaiss (jāpiebilst, ka t ārpusē un veikalā var atšķirties par vismaz 10-12 grādiem, turklāt, jo prestižāks lielveikals, jo aukstāks gaiss). Pāris reizes tas mani ar bērniem ir paglābis no pārkaršanas. 

Taifūna laikā visspēcīgākais ir T8 signāls. Tas nozīmē, ka ārā ir ļoti spēcīgs vējšs, lietus. Uz ielām nebūs neviena cilvēka, veikali, skolas, darba vietas ir slēgtas, sabiedriskais transports nekursē. Taksistiem ir peļņas laiks, lai gan nav ieteicams pārvietoties pa ārpusi, takši tomēr braukā. Esat gatavi, ka iepriekšējo 50$ vietā Jums var paprasīt 200 vai 300, jo rēķinaties ka jūs ved laikapstākļos, kas var būt dzīvībai bīstami.

Pēc T8 signāla atcelšanas, stundas laikā strādājošiem jāierodas savās darba vietās. Tad varat iedomāties, kas darās sab.transportā, kad visi no mājām steidzās uz darbu. Skolas, bērnu dārzi paliek slēgti. 

Pa šo laiku dzīvojot HK, divreiz ir bijis izsludināts T8, teikšu godīgi neko traku es neredzēju, priekš Latvijas vētras spēks. Un varbūt pat labi, ka nav lielu postijumu kā Filipīnās vai Taizemē.