Kaira, Ēģipte

 Kādēļ Kaira un nevis kāds kūrorts Ēģiptē? Tādēļ, ka neesam ( esmu to jau teikusi) "baseinu ģimene". Varam 1-2 dienas augstākais un paliek garlaicīgi. Piramīdas gribējām apskatīt jau sen un lidot no kāda kūrorta vai braukt ar autobusu vairākas stundas negribējām. Nu tad beidzot skolēnu rudens brīvlaikā nolēmām lidot uz Kairu. 

Ta kā šī nav tā valsts, kur vienam  tūristam staigāt apkārt tad jau Kijevā sazinājos ar @pyramidstourguide un vienojos par ekskursijām kā arī par transfēru no un uz lidostu. @pyramidstourguide iesaku, tie kuri meklē angliski runājošo gidu Kairā. Visas dienas mums bija laikā pakaļ un ekskursijas tika novadītās visaugstākajā līmenī. 

Dienas, kad paši braucām vakariņās vai uz molu izmantojām uber pakalpojumus. Braukt pašam īrējot mašīnu šeit būtu pašnāvība. Uz ielas nav satiksme, bet haoss. Tur bez automašīnām satiksmē piedalās visi, ieskaitot zirgu pajūgus, aitas un cilvēkus kuri vienkārši šķērso ielu, kur ienāk prātā. 

Kādi priekštati par Kairu. Skaļa, haotiska, netīra lielpilsēta. Ne velti Kairā (neoficāli)dzīvo ap 30 milj.cilvēku un ja godīgi, ļoti man Kaira atgādina Filipīnas. Protams 5-zvaigžņu viesnīcās, tās teritorijā nejutīsiet bardaku aiz viesnīcas žoga.

Mūsu viesnīcas : Marriot Giza Mena house un otra Kairas centrā Sofitel. Abas varu ieteikt, kur palikt, ja lidoja uz Kairu. Ne vienā no viesnīcām nav ģimeņu lielie numuri tādēļ ņēmām divus numuriņus. 

Drošība Kairā: iebraucot tāpat kā arī ieejot viesnīcā tiek pārbaudītas gan somas, gan automašīnas vai nav spridzekļu. Tāpat lielveikalos. Kā ar drošību pārvietojoties pa Kairu? Neieteiktu, jo uzreiz bars būs apkārt, kuri mēģinās kaut ko pārdot, ubagot.  Jo mēs tūristi esam staigājošie bankomāti priekš vietējiem. Runājot par drošību kovidjautājumos- maskas iekštelpās ( lai gan retais no tūristiem to ievēroja), visur bija pieejami dezinf.līdzekļi un vienreiz lietojamās sejas maskas. Pie muzejiem, moliem tiek mērīta temperatūra.  Ielidojot kovidsertifikāts vai tests ar QR kodu vai ārsta zīmogu kā apliecinājumu.

Vai mums patika? Viennozīmīgi jā, neskatoties uz haosu Kairas ielās nabadzību un netīrību redzēt Gizas piramīdas, muzejus, kur atrodas lielākā ekspozīcija pasaulē ar Ēģiptes eksponātiem, paskatīties uz Ēģiptes bijušajiem valdniekiem- faraoniem viennozīmīgi bija to vērts, lai lidotu. 

Vai es lidošu vēl? Vienīgi uz jauno muzeju, kurš solās būt lielākais pasaulē ( starp citu redzēju no viesnīcas loga, izskatījās iespaidīgi) un kuram vajadzēja atvērties jau šogad, bet dēļ kovidsituācijas valstī grandiozā atklāšana tika atlikta un atlikta. Un tad lidojumu uz Kairu noteikti apvienotu ar Luksoras un Aleksandrijas apskatīšanu. 

Dubaija

 Laikā, kad ceļošanas brīvība ir ļoti ierobežota, padalīšos, kā bija ceļot ar četriem bērniem COVID laikā. 

Šajā ceļojumā veicām 3 COVID testus- lai iebrauktu Dubaijā un turpat Dubaijas lidostā, jo Ukraina ir sarkanajā sarakstā Dubajai un atpakaļ braucot, lai varētu atgriezties atpakaļ uz Kijevu, jo pa to laiku, kamēr bijām ceļojumā Ukraina iekļāva Dubaiju sarkanajā sarakstā🤦🏼‍♀️

Mans ieteikums sekojiet līdzi katras valsts sarakstam (atjauno parasti piektdienās) un kārtīgi visu uzzinat pirms pērkat biļetes un kāpjat lidmašīnā. Var sanākt nepatīkami pārsteigumi, "iesprūstot" kādā valstī viesnīcā karantīnā vai neielaižot lidmašīnā bez testa. 

Kā Dubaijā ar COVID? Uz ielas visi nēsā maskas (lieli sodi par noteikumu neievērošanu), taksī priekšējajā sēdeklī aizliegts sēdēt. Dēļ tā mūs daudzi takši atteica vest ( lai gan bija 7-vietīga mašīna) un nācās izmantot uber pakalpojumus, lai tiktu no punka A uz punktu B. 

Viesnīcā iekštelpās maskas, pie baseina protams bez, tāpat brokastīs bufete bija, bet pie katra ēdiena sekcijas stāvēja apkalpojošais personāls un ielika šķīvī, ko tu vēlies. Pats neko ar rokām nevarēja aiztikt! Daudzas viesnīcas vairs brokastis vispār nepiedāvā, ta kā vajag visu uzzināt ar attiecīgo viesnīcu, kur paliekat, kādas izmaiņas dēļ Kovida tur ir veiktas. 

Visi moli, restorāni, atrakcijas bija atvērtas. Safari parkā kontrolēja cilvēku skaitu kuri gribēja ieiet reptiļu vai putnu mājā. Dažreiz pāris minūtes nācās uzgaidīt. 

Dubaijā viss sakārtots tā, lai tūristi brauktu un, lai visi justos droši un infekcijas slimība nekontrolēti neizplatītos. Es ar bērniem jutos droši un varu noteikti Dubaiju ieteikt, kā drošu valsti kur pašlaik ceļot!#verzbickitravel#mommyof4 #latviesipasaule #expatfamily

Kijeva-Sharjah (UAE)

 Kādēļ tieši Šārdža un ne Dubaija? Dubaijā mēs jau esam bijuši četras reizes, tādēļ šoreiz gribējām apskatīt kādu citu emirātu. No Kijevas uz Šārdžu lido tiešais čārterreis, kuru mēs iegādājāmies caur tūrisma aģentūru TUI. Teikšu godīgi, tā bija pēdējā reize, kad kaut ko kārtoju ar tūroperātoru. Problēmas jau bija pašā sākumā, te nepareizi vārdi uzrakstīti uz biļetēm un apdrošināšanā, pases dati nepareizi, transfers neielikts utt. Punktu pielika lidmašīnā nepasūtītais ēdiens. Nebūtu jau nekas traks, var jau nopirtkt lidmašīnā teiksiet. Bet kā par nelaimi lidmašīnā bija sabojājušies termināli, kur norēķināties varēja tikai ar skaidru naudu. Kā izrādījās atpakaļceļā tie nebija termināli, bet vienkārši kaut kāda aviokompānijas "stulbība", ka viss jāpērk par skaidru naudu.🤦🏼‍♀️Mēs esam tie, kas ar skaidru naudu nestaigā apkārt un man jau vairākus gadus pat nav maka, jo visi maksājumi notiek caur telefonu😉Rezultātā ieturējām visi, ieskaitot bērnus 10 h gavēni😞Pašās beigās lidmašīnai laižoties lejā tika izsniegta maza pudelīte ar ūdeni un paciņa ar datelēm😂 Paldies, ka 5h lidojuma laikā Air Arabia, nevarēji ūdeni iedot ātrāk. Jebkurā variantā - ēdienkarte maksimāli ierobežota arī iegādei par naudu.

Aizlidojot uz Šārdžu, turpat lidostā vajadzēja veikt COVID testu. Nekas neparasts tas nebūtu, bet rēķinaties, ka obligāti liks turpat uz vietas nopirkt vietējo telefona operātora SIMkarti (50 AED), bez kura numura Jums neviens testu neveiks, jo rezultāti tiek sūtīti SMS veidā. Kaimiņos esošās valsts tūristi bija gudrāki, visiem bija viens tel.nr., kurš tika tālāk pa ķēdīti nodots tālāk. Lai gan bija labums arī vietējās SIM kartes iegādei - bija iespēja notestēt 5G tīkla ātrumu. Jā, jā tāpat kā ar covid vakcināciju, Emirāti ir tālu priekšā arī šajā jomā. Vidējais ātruma 5G tīklā sasniedza 800-900 Mbps. 

Viesnīca: mēs palikām Hilton Beach Resort and Spa Ras Al Khaiman. Viesnīca atrodas pilnīgā nekurienē dabīgas pludmales ieskauta Arābijas jūras krastā. No Šārdža lidostas vēl stundas attālumā līdz Ras Al Khaiman jeb R.A.K. pilsētai. Apkārtnē nekā nav, līdz tuvākajam molam 20min brauciens (ar taksi). Pec divu dienu nogulēšanas pie baseina, sapratām, ka pietiek. Izīrējām 7-vietīgu Toyota Landcruiser un devāmies ceļā. Pirmā pieturvieta slavenais centrālais tirgus jeb zilais tirgus (Blue Souk). Atšķirībā no Dubaijas souk'iem, šis atradās kondicionētos paviljonos, kas, protams, palīdzēja paglābties no 38 grādu karstuma. Tur sapirkām paklājus, tradicionālo nomadu lampu (jā atkal lampu), lakatus un vēl dažus niekus, augļu nodaļā savus mīļākos augļus, kuri pēc Honkongas pietrūkst un devāmies tālāk. Kā arī, protams, dateles. Kā lai viesojoties tuvajos Austrumos, aizbraukt bez datelēm - visgaršīgākās tieši šeit. Jāsaka, ka šoreiz ceļojums sakrita ar Ramadan laiku Arābu pasaulē. Tūristiem gan tas neko nemaina, varbūt vienīgi atsevišķas vietas ciet, bet covid laikā tāpat nav nekādas garantijas, ka būs vaļā.  

Lietus istaba- viena no slavenākajām mākslas instalācijām pasaulē. Esot Šārdžā vai Dubaijā noteikti ieteiktu aizbraukt apskatīties. Ļoti interesantas sajūtas pārņem stāvot lietū un nesamirkt. Kur ir noslēpums jautāsiet? Šoreiz neatklāšu, tas Jums pašiem jāizbauda uz savas ādas. Iepriekš nopērciet tikai biļetes, vienā reizē var apmeklēt 6 cilvēki uz 15 minūtēm. Ta kā mēs esam 6, tad bijām tikai mūsu ģimene.

Vienīgā pērļu ferma AAE reģionā Suwaidi Pearls. Tāpat iepriekš mes sazinājāmies ar fermu, pieteicām ekskursiju. Ir opcija ar vakariņām vai bez. Ta kā mums vakariņas bija viesnīcā, tad mēs ņēmām bez. Uz tradicionālā pērļu zvejas kuģa tika pasniegti atspirdzinoši dzērieni, kā arī kafija, tēja. Ekskursija bija ļoti interesanta, uzzināt un savām acīm apskatīties kā iegūst pērles, kas bija pamatindustrija pirms Emirātos atklāja naftu un ilgi pirms tūrisma. Mums ļoti patika.

Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka izīrēt mašīnu bija pareizais lēmums, jo ar taksi (attālumi diezgan lieli no vienas vietas līdz otrai) tas būtu bijis neprāts braukāt. Kā arī priekš mūsu lielās ģimenes tie būtu divi, ja ne pat trīs taksometri (COVID laikā) un tādejādi dubultizmaksas uzreiz. 

Molā, protams, arī bijām. Lai arī nekurienē - ir viss. Sākot no H&M, Sephora, Shake Shack u.c. lielākajiem zīmoliem un, protams, Starbucks - garantēti izcila kafija.

Jautājums, ko man uzdod diezgan bieži, kā ir ceļot COVID laikā?

Ar vājiem nerviem labāk nebrauciet😉

Lidojot atpakaļ (šoferis uz lidostu nokavēja par stundu +viņam vēl bija tukša benzīna bāka🤦🏼‍♀️, bija nepieciešams izbraukt vēl caur benzīntanku un visa šī rezultātā mēs tā jau ieradāmies vēlu). Viss sākās pie check-in. Kā vienmēr uzrādijām pases, biļetes kā arī kovidtestus, ko bijām veikuši viesnīcā. Bērniem līdz 12 gadiem nav jāveic, kā arī ta kā mums ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Ukrainā, mēs varam izlemt vai dosimies pašizolācijā uz 10 dienām vai veicot testu, varam to nedarīt. Sākās, ka arī abiem diviem jaunākajiem bērniem  (10 gadi un 3 gadi) jābūt testiem. Mums viņu nav, kā arī likums nosaka, ka bērniem LĪDZ 12 gadu vecuma tests nav nepieciešams. Nu ko sākām ar arābu (lidostas galveno) diskutēt. Mani apklusināja (kā sievieti) uzreiz un tālāk sarunu turpināja tikai ar vīru😂Rezultātā stundu pavadijām sēžot un gaidot kamēr viņi sazinās ar Ukrainas robežsardzi un uzzina vai mūs var laist uz Ukrainu. 40 minūtes pirms lidmašīnas pacelšanās mums tika dota zaļā gaisma doties tālāk. Vai Jūs domājat, ka ar to viss beidzās? Protams, ka nē😂 Pirms boarding vēlreiz tikām nosēdināti uz krēsliņiem, lai doubble-check mūsu dokumentus. Jo mums taču nav Ukraiņu pases🤦🏼‍♀️Labs, kas labi beidzās un Alaha lūgšanām skanot lidmašīnas kabīnē pacēlāmies gaisā uz Kijevu! Kā saka, "looking forward for COVID vaccine", lai gan arī tas vēl negarantē, ka ceļot varēs bez jebkādām raizēm - ierobežojumi atsevišķās valstīs ir dažādi, tāpat kā covid situācija, vienotas sistēmas nav - līdz ar to paliek interpretācijas iespējas un cilvēciskas kļūdas. 

Vai es vēl ceļošu? Noteikti! Tie, kas gaida uz kaut kādu brīnumu, ka covids beigsies un, ka mēs varēsim ceļot kā iepriekš, tā ir utopija vismaz tuvākos pāris gadus. Un ja godīgi, tie, kas ceļoja arī pirms kovida regulāri, tie arī dara to pašlaik. Pārējie? Nu Jūs jau sapratāt....N-tās bildes varat atrast Instagramā ar apķertu globusu un tekstu". Kā man gribās kaut kur aizbraukt"😂 "Kas tev liedz?" Šobrīd esošā jaunā realitāte - adaptēties un sadzīvot ar to, kas ir mums līdzās. Vai arī variants Nr.2...

🛫Uz Singapūras Zoo🦁🦒🦍🐊🐆🦓🐅

Šī jau būs trešā reize, kad mēs viesojamies Singapūrā. Katram noteikti ir kāda valsts, vieta uz šīs planētas, kur gribās atgriezties vēl un vēl. Mūsu ģimenei tā, viennozīmīgi, ir Taizeme un Singapūra. Šoreiz izvēle par labu krita Singapūrai, jo nav vajadzīga LR pilsoņiem vīza (līdz 90 dienām), kā arī lidojumu laiki. Jo mums derēja piektdienas vakars pēc darba dienas beigām, jo vīram ļoti svarīgs darba posms šobrīd, kā arī skola bērniem. Līdz ar to sanāca, ļoti labi pārdomāts un aktīvs brauciens.

Singapūrā galvenais apskates objekts bija Singapūras Zoo. Darba laiks no 8.30-18.00 Pirms tam arī rezervējām brokastis ar savvaļas dzīvniekiem. Brokastu galvenās “zvaigznes” orangutānu ģimene, kura turpat, kamēr Jūs brokastojat, arī mielojās ar augļiem. Iepriekš piesakot brokastis (jo tikai piesakot iepriekš varat iet) vīrs pieteica, lai galdiņu rezervē pirmajā rindā pie orangutāniem, lai bērni, it sevišķi mazākā meita, varētu kārtīgi viņus apskatīt. Brokastu sākums 9.00 un orangutāni tika atvesti 9.30. Tātad 30 min varat mierīgi pabrokastot ar bērniem, jo pēc tam jau vairs nevienam brokastis nav prātā. Brokastu laikā kopēji pastāsta par orangutānu paradumiem brīvā dabā, par konkrēto orangutānu ģimeni kā arī iespējams katram aiziet nofotogrāfēties. Brokastis būs atsevišķi no zoodārza biļešu maksas. Pieaugušajam cena: 35 SG dolāri
Bērnam: 25 SG dolari ( 6-12 gadi)

Zoo ir iespējams iegādāties biļetes arī online un tad nebūs jāstāv rindā pie ieejas. Pieaugušajam : 33 SG dolāri, bērniem 25 SG dolāri. Citreiz ir arī kāda akcija kopā ar biļetēm, kā piem. brauciens pa zoo teritoriju ar speciālu autobusiņu, jo zoo ir liels un staigāt visu dienu ar kājām un vel ar maziem bērniem būs pagrūti. Nesatraucaties, ja pēkšņi zoo vidū saprotat, ka paiet vairs nespējat, katrā nākamā busiņa vietā ( tādas pieturas bija 11) varat iegādāties biļeti, kas būs derīga visu atlikušo dienu. Atceraties, ka SG ir visa gada garumā ir karsts, rēķinaties ar + 30C. Zoo teritorijā ir arī baseins ar strūklakām, ja vēlaties ar bērniem atveldzēties paņemat noteikti pārvelkamās drēbes. 👙Ja ceļojat ar maziem bērniem un neesat paņēmuši ratus, tad pie ieejas ir iespējams iznomāt ratus mazākiem bērniem līdz 2 g vecumam un velkamās piekabes, lielākiem bērniem no 2g vecuma, kur var sasēdināt pat divus bērnus.
Ja gadījumā ir kāda oma vai opis vecāks līdzi, un iet ir grūti,  par viņiem arī ir padomāts un tiek iznomāti elektro braucamie.  Lai gan, redzēju arī jaunus cilvēkus pārvietojamies ar viņiem pa zoo teritoriju.

Kā mums patika Zoo?
Fantastisks Zoo, daudzus esam apmeklējuši Āzijā, bet šis viennozīmīgi bija visslabākais. Man patika zoo koncepts, kurš veidots tā, ka dzīvnieki nav ierobežoti aiz krātiņiem. Varāns brīvi pārvietojās pa zoo teritoriju, virs galvām pārvietojas orangutānu ģimene, tik tuvu degunradžus un žirafes es redzēju pirmo reizi. Domāju, ka šo pārspēt varētu tikai Āfrikas safari.
Ir iespējams konkrētos laikos pabarot dzīvniekus ( 5 sg dolāri) - spainītis ar pārtiku un, protams, pie reizes nofotogrāfēties. Barošanas laikus varat atrast zoo mājaslapā, tad plānojat savu laiku rūpīgi un iestājaties rindā savlaicīgi. Mēs bijām nolēmuši, ka gribam pabarot žirafes, pirmo reizi, kad atnācām rinda bija ļoti gara un, kad pienāca laiks mums jau ņemt spainīti ar pārtiku, žirafe pagriezās un lepni aizsoļoja prom. Kopējs sauca, sauca, bet viņa bija izdomājusi savādāk un atpakaļ nenāca. Viss pasākums tika atcelts, ta kā bērniem bija liela vilšanās, tad mēs apsolijām atnākt uz nākamo barošanas reizi. Piebildīšu ka tā bija pēc 3.5 h🙈. Šoreiz es laicīgi es aizgāju un iestājos rindā un biju viena no pirmajām, lai atkal žirafe nepārdomā un neaiziet prom, viss izdevās bērni žirafi pabaroja un ģimenes albūms ir pilns ar skaistām fotogrāfijām.

Tāpat iespējams pabarot ziloņus, kazas utt. Kā jau iepriekš teicu, meklējiet info Singapuras zoo mājas lapā. Teritorijā ir vairāki restorāni, kur varat paēst, vietas kur nomainīt autiņbiksītes, pabarot. Kā vienmēr Singapūrā par ģimenēm ir padomāts.
Ja iepriekš rēķinājos, ka zoo būsim 4 stundas, tad tur pavadījām veselas septiņas un būtu palikuši vēl ilgāk, ja nebūtu fonā ducinājis pērkons un netaisītos uz lietu.

Kā nokļūt Zoo?
Zoo ir diezgan patālu no pilsētas centra un ja ņemat taksi, tad rēķinaties ar cenu.
Ar sabiedrisko transportu, taksi, uber vai izīrējot mašīnu.
Ta kā mēs esam sešu cilvēku ģimene, tad mēs varam tikai ietilpt vai nu busiņā vai 7 vietīgā džipā. Uz šīm dienām mums bija šoferis ar busiņu. Cena vienam braucienam: 55 SGD

Otrā dienā aizbraucām uz Gardens by the Bay, izstaigājām pašu dārzu, gan flower dome. Iepirkos Marine Bay iepirkšanās centrā. Papusdienojām un laiks bija braukt uz lidostu.

Kur šoreiz palikām?
Mums kā daudzbērnu ģimenei ar četriem bērniem arvien grūtāk paliek atrast viesnīcas numuriņu. Divus numuriņus savienotus mēs atradām Andaz concept hotel by Hyatt Singapore. Jauna koncepta, nesen atvērusies 5 zvaigžņu viesnīca pašā Singapūras centrā. Nakts maksā sākot no 200€. Tuvākā metro pietura Bugis.
Man patika skats pa logu - fantastisks, viesnicas dizains, atrasanas vieta. Noteikti iesaku.

Paldies par privātām vēstulēm un jautājumu uzdošanu. Šo sestdien (3. novembrī plkst. 17.00 pec HK laika pasaules latvieši FB mājas lapā varat mani ar vīru satikt tiešraidē un uzdod jautājumus.

Attā un tiekamies!
P.S Šeit varat atrast manas vecākas meitas vlogu par Singapūru!
https://m.youtube.com/channel/UCdJ36SQeXI2_HTzc7vXve6g

Tai Chi Sword dance🗡

Šodien bija saruna ar Ilzi podkāstam Globusam otrā pusē ( sarunu kā vienmēr meklējiet soundcloud vai zem mana profila )par to kā mums pagājis šis gads, kas jauns noticis par šo laiku. Pašās beigās Ilze jautāja, lai novēlam kaut ko mūsu tautiešiem, es atbildēju, lai neklausās nevienu un īsteno savus sapņus, jo dzīve ir viena. Tagad par to domājot, saprotu cik grūti ir bieži sevi piespiest sev noticēt un turpināt iesākto. Atcerējos gadījumu, kad pēc otrā gada nodzīvojot šeit man radās vēlme apgūt kaut ko, kas raksturīgs ķīniešu kultūrai. Biju redzējusi kā vietējie nodarbojās ar Tai chi un nolēmu pati pieteikties kursiem. Nepieteicos šādiem tādiem, bet local cik local var būt. Ko tas nozīmē local? To, ka kursi notika ķīniešu valodā un parasti,uz šiem ar valsts sponsorētajiem, kursiem pieteicās vietējie jo viņi maksāja diez gan smieklīgu naudiņu. Biju nolēmusi iet tādēļ, lai būtu pēc iespējas tuvāk ar vietējiem iedzīvotājiem un varētu labāk izprast un saprast tai chi mākslu. Aizmirsu piebilst, ka tie nebija parastie Tai Chi kursi, bet Tai Chi ar zobenu🙉🙈

Ta kā kursu aprakstā  bija norādīts, ka jāierodās ar savu zobenu es sazinājos ar pazīstamu drāmas skolotāju un palūdzu, lai uz pāris mēnešiem man aizdod kādu no teātra rekvizītiem. Viņš piekrita, tikai piekodinot lai nesalaužu un nepazaudēju. 

Pirmajā nodarbībā ( nodarbības aprakstā bija norādīts ka jāierodas ar zobenu) es lepni iesoļoju stadionā turot koka zobenu. Dīvaini uz mani visi skatījās, bet vai tad pirmā reize. Kā vēlāk es uzzināju tai chi zobens ir speciālizētos veikalos nopērkams zobens un tas nu nekādā gadījumā nav no koka😂un vēl jovairāk no teātra rekvizītiem aizlienēts. Pirmajā nodarbībā daži ziņkārīgie pienāca pie manīm un cik atļāva angļu valodas zināšanas uzdeva man jautājumus cik gadu pieredze man ir nodarbojoties ar Tai Chi, no kurienes es esmu utt. Tātad bez jebkādām zināšanām par Tai Chi es biju atnākusi uz jau nākamo līmeni -Tai Chi ar zobenu🙈Jautrība nebeidzās, kad ieradās Tai Chi skolotāja un sāka saukt soļu nosaukumus ķīniešu valodā un lai arī redzēja, ka netieku līdzi un griežos uz dažādām pusēm nelikās par mani ne zinis. Citreiz kāds no grupas biedriem neizturēja un pienāca man klāt kaut ko paskaidrojot. Katru dienu braucu uz mājām un pirmās 10 min sūdzējos vīram, cik grūti, cik netaisnīgi pasniedzēja izturās pret manīm, citiem paskaidrojot, palīdzot tikai man nē. Un vīrs teica, ja negribi, neej. Tev ar varu taču nespiež iet. Un domāju pie sevis, kāds velna pēc es to daru, pazemoju sevi tur iedama? Mans raksturs neļāva pamest, tieši otrādi radās spīts pierādīt, pasniedzējai un visiem pārējiem ka es to varu. Un ziniet izdarīju. Es atradu mājās YouTube video, aizgāju uz veikalu sapirku visu ekipējumu, sākot no zobena un beidzot ar Tai Chi biksēm un trennējos, mācījos. Tiku ķīniešiem līdzi, pasniedzēja pēc pirmā mēneša arī man sāka palīdzēt un neignorēt vairāk un lielākais gandarījums man bija, kad pēdējā nodarbībā, kad vīrs ar bērniem bija atbraucis paskatīties ar ko tad es šos mēnešus esmu nodarbojusies, pasniedzēja man iedeva savu zobenu, lai kopā ar grupu es parādītu ko es esmu apguvusi. 

Pēc Tai Chi  kursiem vairāk neko neesmu gājusi apgūt, ar vienu reizi man pietika. Lai gan tiku aicināta iet ar viņiem uzstāties vietējā pasākumā negāju. Šī man bija neaizmirstama pieredze, kura man palīdzēja salauzt sevi, nepadoties un pabeigt iesākto nevis pie pirmajām grūtībām pamest. Un dzīve pa lielam ir sevis laušana, robežu pārbaudīšana. Esiet tai gatavi un nesalūztat pie pirmajiem dzīves vējiem. 

Dienas, kad labāk palikt mājās☔️

Ziniet ir dienas, kad škiet, visi ir noskaņojušies pret Jums, ieskaitot Dabas spēkus.

Viena no tādām dienām bija šī trešdiena, kad lietus gāza bez mitas (nekas īpašs), ja nebūtu applūdis braucamais ceļš, kurš ved uz mājām. Un kurš ir vienīgais, lai nokļūtu mājās. Martā mēs pārcēlāmies uz privātmāju, privātmāju ciematā, kur ceļš uz mājām ved gar lielāko golfa klubu Honkongā. Pirmo reizi, kad mēs braucām skatīties māju, es priecājos par skaisto skatu, kas paveras abās ceļa pusēs. Glīti nopļautais zāliens, glīti ģērbtie golferi, pašai arī radās vēlme iet apgūt golfa spēli. Nu lūk, dienā, kad lija stiprs lietus, trīs stundu laikā vairāk kā 90mm lietus, viss applūda un pateicoties tieši skaistajam golfa laukumam, kas ir ierīkots uzberot daudz zemes un ierīkots, lai viss ūdens notek no zāliena uz ceļa. Efekts bija, ka ūdens gāzās kā no ūdenskrituma abās pusēs un ceļš applūda. Ūdens bija tik daudz, ka vieglajām automašīnām līdz jumtam. Es paspēju divus bērnus atvest no skolas mājās, bet mana vecākā meita, kura izmanto skolas autobusu, nepaspēja atbraukt. Autobuss bija palicis vienā no milzīgajām peļķēm, noslāpis ar bērniem, kuri brauca no skolas uz mājām. Nekas jau traks, ja situācija nebūtu pasliktinājusies. Ūdens līmenis sāka celties arvien augstāk, policija un citi atbildīgie dienesti slēdza ceļu. Meita jau bija autobusā nosēdējusi trīs stundas (gaidot palīdzību), kad nolēmu uzvilkt savus Hunter zābakus iet meitai pakaļ. Ziniet tālu netiku, ūdens uz ielas bija tik dziļš, ka es nevarēju paiet. Pilns ar dažādām drazām, kokiem. Jau bija izsludināti brīdinājumi par zemes nogruvumiem utt. Cauri slapja atgriezos mājās, vīrs bija sazvanījis glābšanas dienestus, lai pārbauda vai ar meitu viss kārtībā, jo sazināties nevarējām, jo telefons bija izlādējies un autobusa šoferis runāja tikai ķīniešu valodā. Tad dienesti vēlāk sazinoties ar vīru paskaidroja, ka pašlaik jāglābj cilvēki no tuvumā  esošā ciemata un tad tikai ķersies klāt autobusam ar bērniem. Bija jau pagājušās 4 stundas un aiz loga lietus nebija pārstājis līt. Pēc 5 h autobusā meitu izdevās aizvest drošībā un to neizdarīja neviens no atbildīgajiem dienestiem, bet mana draudzene, kura vedot savus bērnus no pulciņiem mājās, bija palikusi stāvot, jo policija bija slēguši ceļu. Liels paldies, ka viņa atstājot savus trīs bērnus automašīnā, neskatoties uz policijas aizliegumu devās uz vietu ( 900m no viņas atrašanās vietas) pakaļ manai meitai, iznesot uz pleciem, jo ūdens bija tik dziļš, ka nevarēja meita paiet, uz savu automašīnu un vēlāk nogādājot manam vīram, kurš vēlāk pārsalušo, izmirkušo meitu aizveda uz viesnīcu, pāēdinot un gaidot, kad atvērs ceļu, lai varētu tikt uz mājām. Uz mājām vīrs tika 12- naktī, otrā dienā satiksme uz ceļa vēl netika atjaunota pilnībā, tikai pēc trim dienām viss sāka ritēt ierasto gaitu.

Kad meitai jautāju, vai viss kārtībā, jo tas bija nepatīkams pārdzīvojums. Viņa man atbildēja:” Bet mām, es to atcerēšos visu mūžu, kā Honkongā braucot ar skolas autobusu no skolas, mēs palikām stāvot, autobusā, viņš sāka pildīties ar ūdeni, kā mēs tur sēdējām utt.” Bērnam jau taisnība, mūsu dzīvi veido atmiņas, ne vienmēr tikai pozitīvas un šīs lietas, kas notikušas ar mums Honkongā dzīvojot paliks atmiņā uz mūžu!

Welcome to Latvia🇱🇻🛬

Uh, cik sen neesmu blogā rakstījusi. Baudu vasaras brīvlaiku Honkongā: peldos mājas baseinā, sauļojos, braucam ar bērniem un vīru ar kuteri pa jūru 🛥(par to kā radās ideja to iegādāties citreiz) un vienvārdsakot atpūšos pirms kārtējā skolas cēliena (lai gan peldēšanas treniņu grafiks mums palicis nemainīgs arī vasaras brīvlaikā).

Pa vidu savai atpūtai bijām uz divām nedēļām aizlidojušu arī uz Latviju. Šoreiz visi seši. Jaunākajai meitai pirmo reizi tik tālu lidojums, bet ko darīt, ja jāatrādās omām un citiem radiem, turklāt bijām arī izplānojuši Kristības (kuras, jāsaka, bija lieliskas: gan baznīcā, kur esam laulājušies un Kristīti visi mūsu bērni, gan arī svētku pusdienas ģimenes lokā Mālpils muižā). 

Lidojām Honkonga-Maskava-Rīga. Vai sakritība, vai tiešām melnā piekdiena(labāk neizaicinat likteni, kā mēs to darijām :)) un nelidojat piektdienā 13, tad kopējais laiks ko pavadījām ceļā bija gandrīz 24h. Vājprāts, vai ne?! Kas tad notika? Sāksim ar to, ka lidmašīna aizkavējās par 45 min. un ja ir kavēšana, tad ļoti noslogotās HK lidostas dēļ, grūti lidmašīnām saņemt pacelšanās atļauju un beidzot sagaidot un redzot pa kabīnes lodziņu pacelšanās skrējceļu, atskanēja paziņojumi, ja lidmašīnā atrodas kāds ārsts, lūdzu ziņojiet, jo kādam no pasažieriem palicis slikti. Nekas jau ārkārtējs, pati arī iepriekš esmu lidojusi, ka kādam palicis slikti. Bet šoreiz tas nebija gadījums. Lidmašīna nogriezās no skrejceļa un sāka savu gaitu atpakaļ uz lidostu. Kopā process ar ārstu iekāpšanu kabīnē, šī cilvēka izsēdināšanu no lidmašīnas aizņēma 2h. Divas stundas, kas bija liktenīgas, lai nepaspētu uz savienoto reisu uz Rīgu.  Maskavā, lai saņemtu biļetes uz pēdējo reisu uz Rīgu, ļoti noderēja skolas laikā apgūtā krievu valoda. Mēs biļetes saņēmām blakus stāvošie un angliski bļaujošie briti- braucienu uz tuvāko viesnīcu. “Sāpes” par nokavēto reisu un četru stundu gaidīšanu mazliet remdēja šampānieša baudīšana Moscow business lounge. 🥂🍾Kādēļ mazliet? Jo bērniem, it sevišķi mazākajiem, bija pilnīgi vienalga vai lounge vai kas cits, gribējās traki gulēt (Honkongā nakts) un niķi un čīkstēšana bija neizbēgama. 

Kā saka, viss laimīgi, kas laimīgi beidzās un plkst. 2 naktī (iepriekšējo 8 vakarā) nonācām Rīgā. Ejot cauri lidostas gaitenim uz izeju, man likās esmu nonākusi šausmu filmā, viss tumšs, nevienas dzīvas dvēseles, izņemot mūs atlidojošos no Maskavas. Atcerējos anekdoti, pēdējais aizlidojošais latvietis, lai lidostā izslēdz gaismu.💡

Kas man šoreiz “iekrita” acīs atrodoties Latvijā? Ja iepriekš blogā (divus gadus atpakaļ) es rakstīju, ka katram kam nav slinkums sameistaro kādus latvju niekus, uzliek tautiskās zīmes un pārdod par pārdesmit eiro kā unikālu roku darinājumu, tad šoreiz prieks bija redzēt Latvijā ražotas preces piem. kā mazuļu ekoloģisko biezeni “Rūdolfu”. Tagad būs atklātā reklāma.😁 Mana jaunākā meita bija sajūsmā, pilns koferis ar Rūdolfiem atceļoja uz Honkongu.  Tāpat kā Latvijā ražoti musli (paldies manai draudzenei par dāvanu), alu. 
Protams, daudzas lietas redzēju un nesapratu kādēļ, lai maksātu par kaut ko dubultīgi, tikai tādēļ, ka Latvijā ražots. Who care’s ja godīgi, visur pasaulē eksistē vieni un tie paši tirgus likumi.

Otra lieta- ēnu ekonomika zeļ un plaukst. Citādi ,zinot Latvijā vidējos ienākumus mēnesī, nespēju izskaidrot pārpildītos restorānus (un šoreiz nerunāju par Lido tipa ēstuvēm), pierakstu jau vairākus mēnešus uz priekšu frizētavā, pie manikīra utt. Cenas un rindas, viesu namu īrei, izklaides parku apmeklēšanai. Hmmm, nezinu, cik ilgi šis burbulis pastāvēs Latvijā un kad tas atkal plīsīs. 
Divas nedēļas Latvijā, mēs bijām nemitīgā kustībā. Tie kas seko man līdzi instagramma kontam redzēja pec manām story, ka katru dienu bijām citā Latvijas vietā un pat valstī. Jā, jā, paspēju pat ar vīru aizlidot uz Berlīni, bērni paspēja pabūt Igaunijā.
Kopā brīnišķīgs brauciens: satikt, pavadīt laiku ar ģimeni, draugiem. Laiks bija kā priekš mums, kur redzēts ka Latvijā būtu +30? Tiekamies nākamgad Latvijā! 

Grupas, aplikācijas, kuras var noderēt uzsākot dzīvi Honkongā!

Pats pārcelšanās process jau pats par sevi nav viegls un tādēļ šoreiz dalīšos ar aplikācijām, facebook grupām, kuras pati es lasu, meklēju atbildes, kad nezinu, kur ko nopirkt vai kur aizceļot.

Hong Kong moms (facebook)

Man skiet, nav tādu cilvēku, kuri Honkongā nezina HK moms grupu. Grupa,kurā varat uzdod jautājumus sākot no, kur iegādāties balonus Honkongā, kur īrēt labāk dzīvokli, par skolām, ceļošanu, vienā vārdā sakot par visu ko, kas uz sirds. Vienmēr būs kāds kurš palīdzēs un atbildēs. Man pašai, kad meklēju firmas Joolz ratus jaunākai meitai (HK viņus nevar iegādāties) viena mamma iedeva sava drauga kontaktus, kurš bija oficiālais Joolz pārstāvis Āzijā. Caur viņu man izdevās visu nokārtot un nopirkt ratus, kādus es vēlējos. Tāpat esmu atradusi labas rekomendācijas par gidiem, ārstiem šajā lapā. 

Ticiet man nav tādu tēmu, par kurām HK moms nezina😂

Lapas, kurās meklēt dzīvokļus, mājas Honkongā. Par tām iepriekš esmu rakstijusi, meklējat blogā zem sadaļas “ Jautājumi un atbildes”

Ja vēlaties atrast citus latviešus un uzdod jautājumus (ne tikai man), tad facebook grupā varat atrast Latvians in Hong Kong. Šajā grupā atrodas lielākoties visi latvieši, kuri pašlaik atrodas Honkongā, tiek publicēta informācija par pasākumiem, kuri tiek plānoti tuvākā laikā Honkongā.

Noderīgas lapas, ja vēlaties iegādāties lietotas mēbeles, sadzīves priekšmetus: Swap it Hong Kong, buy and sell Hong Kong. Tāpat Asia Expat, šajā lapā parasti ārzemnieki izpārdod savas lietas. Sākot no sadzīves priekšmetiem un beidzot ar automašīnām. 

Es pati gan esmu pārdevusi, gan iegādājusies automašīnu 28car.com. Uzreiz brīdinu, lapa ir ķīniešu valodā, bet mēs ar vīru esam iemācijušies viņā orientēties, sludinājuma tekstu iekopējam un pārtulkojam ar google.translate vai ķīniešu draugu palīdzību.

Brīžos, kad nepieciešams taksometrs, vai kad aukle bērniem brauc pakaļ no pulciņiem, tad man ļoti noder aplikācija HK taxi. Aplikācijā ievadu, kur atrodos, vietu uz kuru dodos, norādu, ka runāju angliski un tad ziņojums tiek pāraidīts visiem tuvākajiem taksometriem. Parasti 5 min laikā kāds no taksistiem ir atsaucies, samaksas veidi vai nu skaidrā naudā pēc brauciena vai izmantojot aplikāciju ar bankas karti. Noder, tad kad skaidras naudas nav. Pīķa stundās vai tad, kad ļoti steidzaties ir iespējams norādīt, ka paaugstinat samaksu par ( 10, 20 vai vairāk dolāriem) un tad, kāds no taksometra vadītājiem ātrāk atsaucas. Ar šo aplikāciju var arī sekot līdzi, kur taksometrs atrodas, pa kuru tuneli, ceļu brauc. Parasti es sekoju, kad bērni tiek vesti no skolas vai pulciņiem mājās. 

Man īsti nepatīk un mazāk izmantoju, bet vīrs pārsvarā ar Uber pārvietojās un izmanto Uber aplikāciju.

Iepriekš jau esmu pieminējusi, bet atkārtošu vēlreiz, ar metro palīdzēs pārvietoties, mainīt līnijas, atrast pareizās izejas MTR Mobile aplikācija, tādi pati ir arī autobusiem.

Ēdienu pasūtīšanai Uber eats, picai- pizza hut vai pizza express, McDonalds utt. Ja esat atraduši savā iecienītākajā iepirkšanās centrā restorānu, tad visiem pārsvarā ir aplikācijas, kur katrā restorānā varat pasūtīt galdiņu. Tas ietaupīs daudz laika, jo nebūs jāgaida pa 40, 50 min pie restorāna durvīm. Mēs parasti, kad dodamies ārā no mājām, uzklikšķinam cik cilvēku būsim un tad, kad esam nonākuši galā, varam uzreiz doties ēst. Ar bērniem tas ir ļoti ērti. 

Pēc augļiem, dārzeņiem es dodos uz parastāko vietējo tirgu. Cenas parasti ir norādītas nevis pa kg, bet pa daudzumu. Piem. 4 āboli tik un tik dolāri. Pēc piena, gaļas, maizes, uz kādu no pārtikas veikaliem. Lai latviešu publikai būtu labāk saprotams- welcome, park’nshop pielīdzināms super netto tīklam, Marketplace- Rimi, Taste, Great, Olivers- Sky tīklam.

Ja sagribās mūsu saldumus, iedzert kefīru, apēst biezpienu tad iepērkos krievu veikalā- foodshop.hk

Ja notiek kaut kas ārkārtējs, pēkšņi kāds no bērniem ir slims vai es pati, tad pēc palīdzības dodos uz tuvāko slimnīcu, kur ir emergency pieņemšanas punkts. Rēķinaties, ka tas aizņems vismaz 3 stundas (ne gripas laikā), bet toties visas apskates, rengeni, zāles izmaksās 120 hk dolāri ( hk residents ar id karti!) Privātajā slimnīcā bez apdrošināšanas polises par katru izmeklējumu, zālēm vajadzēs maksāt atsevišķi. Un gaidīšanas laiks ir vienāds. Arī šeit serviss tiek nodrošināts izmantojot aplikāciju.

Ja vajag pārvest mēbeles, velosipēdus, jebko, kas lielāks par iepirkumu maisiņu noderēs gogovan aplikācija. Mēs pat GogoVan izmantojām pārvācoties.🚛 Ļoti vienkārši lietojama, ievadiet no kurienes, uz kurieni, kad jāved, ko jāved un cena tiek sarēķināta. Ja piekrītat, tad busiņš izvēlētajā vietā ierodas pakaļ.

Atrodoties Honkongā vienmēr paturiet prātā, ka vajag uzņemt daudz šķidrumu. Ja dzeramā ūdens pudele tukša un negribat pirkt ūdeni veikalā, tad noderēs aplikācija wetap drinking fountain finder. Tiks parādīti Jums tuvākās dzeršanas ūdens vietas. 

Tā kā HK ir ļoti grūti ar parkošanos, tad noderēs aplikācija, kas parāda brīvās vietas tiešsaites režīmā. 

Ir dienas, kad gaisa kvalitāte ir ļoti slikta Honkongā, tad pārbaudīt vai uzturēties ārā nav veselībai bīstami palīdzēs aplikācija HK AQHI. Tāpat laika apstākļiem ļoti laba aplikācija, ko es pati izmantoju ir My Observatory. Ja taifūns Honkongai tuvojas to arī aplikācija parādīs. 

Nu tā, īsumā viss, bez telefona Honkongā neiztikt!