Meklēt šajā emuārā

2014/12/07

Dzīve uz citas planētas - pēc gada

Ir pagājis mazliet vairāk par gadu, kopš es ar ģimeni pārcēlāmies dzīvot uz šejieni. Nolēmu, ka jāuzraksta mazs kopsavilkums par to, kas mainijies. 
Sākšu ar to, ka sadzīviskā ziņā es šeit esmu pilnībā pieradusi, cilvēku pūļus un skaļumu sāku uzskatīt par normu, ēdamais vairs galvassāpes un vēdersāpes neizraisa :). Pirmā vasara beidzot pēc Latvijas vasarām bija īsta vasara, tās patiesajā nozīmē (mazāk par +35 C) t stabiņš vasarā nenoslīdēja un ta kā esmu karstummīle, tad nekādas problēmas man tas nesagādāja. Gribu piebilst, ka uz darbu es negāju un pēc iespējas mazāk mēģināju atrasties dienas vidū tiešos saules staros, tāpēc es nezinu, kā es justos, ja katru dienu man būtu jāmēro ceļš uz darbu. Ja kādreiz esat šeit vasarā, tad zinat, ka no noģībšanas pasargās jebkuras iekštelpas (visas ir aprīkotas ar kondicionieriem), bet nesaķerat angīnu, jo t atšķirība ar āru būs vismaz 15C. 
Pašā sākumā izteicos, ka nevēlos nodarbināt pie sevis mājkalpotāju (domestic helper), bet jūs jau zinat, nekad nesaki nekad. Tā arī notika ar mani, kas man likās pašā sākumā neidomājams, tad tagad man mājās dzīvo šrilankiete, kas dara visus mājas darbus un pieskata bērnus, kad nepieciešams. Jautāsiet kāpēc? Vai es šeit esmu sākusi strādāt? Nē, bet esmu sapratusi, ka bez palīdzības es šeit citreiz vairs netiku galā. It sevišķi brīžos, kad kāda no meitām bija slima un pārējās nebija, kas izņem no skolas. Šeit tev nav kam piezvanīt (mammai vai māsai) un palūgt, lai atbrauc palīdzēt. 
Par kultūras dažādībām un ceļu līdz es viņu atradu, par to citreiz, jo ticiet, vieglāk atrast adatu sienakaudzē, nekā pieņemt darbā labu un uzticamu mājkalpotāju. 
Pēc gada man ir izveidojies cilvēku (paziņu un draugu) loks, kuri aicina uz bērnu dz.d, ballītēm, kuriem var piezvanīt un sarunāt tikšanos, lai iedzertu kafiju un papļāpātu. Vēl joprojām nevienu ķīnieti, par savu draudzeni nevaru saukt. Piedodied, bet viņi vēl joprojām manā uztverē ir cilvēki no citas planētas. 
Mācību process skolā meitām vēl joprojām ir aizraujošs mācību piedzīvojums, ar prieku katru rītu dodās uz skolu. Mazākā meita ir uzsākusi dārziņa gaitas. Mācās komunicēt angliski un kā audzinātāja citreiz saka, ka ar viņu ķīniešu bērni runā cantones ( ķīn.val.) un tāpat viņi spēj viens ar otru saprasties. Ja gada sākumā meitenēm bija problēmas ar angļu valodu, tad tagad sāk parādīties problēmas ar latviešu valodu. Liels akcents runājot, teikumu uzbūve tiek sastādīta pēc angļu valodas gramatikas principiem un diemžēl rakstīt un lasīt viņas nemāk latviešu valodā. 
Zinu, ka akmens manā dārziņā, bet vasaras brīvlaikā es noteikti pieķeršos pastiprinātai latviešu valodas apguvei. Nav nekāda dižā māksla pazaudēt savu dzimto valodu un vienmēr ar nožēlu skatos uz tiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kuru bērni vairs nerunā latviešu valodā. 

Nu tā, īsumā par šo gadu viss.










Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Kaira, Ēģipte

  Kādēļ Kaira un nevis kāds kūrorts Ēģiptē? Tādēļ, ka neesam ( esmu to jau teikusi) "baseinu ģimene". Varam 1-2 dienas augstākais ...